Vērojot mūsdienu celtniecības procesu un jaunbūves, bieži var redzēt guļbūves. Jaunas guļbūves – dzīvojamās mājas, pirtis, saimniecības ēkas. 21. gadsimta cilvēkiem guļbūves patīk. 21. gadsimta cilvēks ir gatavs maksāt „lielu naudu” par guļbūvi. Ja naudas līdzekļi ir pietiekami, cilvēki vēlas celt „īstu” guļbūvi, lai tajā būtu komforts, bet pēc iespējas mazāk rūpniecisku vaibstu, lai būtu redzams amatnieka rokas pieskāriens. Mans brālis arī ceļ guļbūves, tādēļ tās mani interesē. Mani ieinteresēja, cik lielā mērā veci darbarīki un tehnoloģijas tiek izmantotas. Kāpēc mūsdienu cilvēkiem patīk guļbūves?
Hipotēze: koka guļbūves ir konkurētspējīgas 21.gadsimtā. Tradicionālās konstrukcijas, tehnoloģijas un darbarīki ir pielietojami mūsdienās.
Mērķis: apzināt tradicionālo daba rīku, konstrukciju un tehnoloģiju pielietojumu mūsdienu guļbūvēs.
Uzdevumi:
1.Teorijas un uzziņas materiālu studēšana
2.Apmeklēt Etnogrāfisko brīvdabas muzeju
3.Tradicionālo darbarīku, tehnoloģiju un konstrukciju lietojuma konstatācija celtniecības procesā un jaunbūvēs
4.Tikties ar guļbūvju celtniekiem – meistariem Kārli Apini, Vilni Kazāku, Andreju Vilmani
Vissenākās ziņas par guļbūvēm Latvijas teritorijā sniedz arheoloģiskie izrakumi senajās apmetnēs un pilskalnos. Šīs būves ir ļoti vienkāršas, pat ļoti primitīvas. Par guļbūvēm kā amatu prasmes un meistarības liecībām var runāt sākot ar 6. gadsimtu. 6. – 8. gadsimtā guļbūves bija vientelpas ēkas, tas nozīmē, ka ēkas lielumu noteica guļbaļķa garums, iekšējo sienu nebija. Tās bija kaķētas apaļkoku guļbūves krusta pakšos. Šīm ēkām nebija logu, tām bija māla klona grīda. Jumtu veidoja no koka mizām. No šā laika posma nav saglabājusies neviena koka ēka, ir tikai fragmentāri atradumi no arheoloģiskajiem izrakumiem, kuri ļauj izveidot ticamas ēkas rekonstrukcijas.
Sākot ar 10. gadsimtu, Latvijas teritorijā parādās daudztelpu guļbūves. Amatnieki ir iemācījušies guļbaļķu pagarināšanu – salaišanu ar iecirtumu vai statņiem, sastiprinot salaidumu ar tapām vai koka ķīļiem. Latvijas vidus un austrumu daļā cēla apaļkoku guļbūves, izmantojot šaurasmens cirvi, kāds bija raksturīgs arī kaimiņos dzīvojošajiem slāviem. Kurzemē, sevišķi tās rietumu daļā, cēla aptēstu baļķu ēkas, izmantojot platasmens cirvi, kādu lietoja žemaiši.
16. gadsimtā raksturīgas aptēstu baļķu guļbūves, baļķi savienoti gan taisnā, gan platā leņķī. Šī laika ēkām raksturīgi nelieli lūkveidīgi logi viena baļķa augstumā. 17.gadsimtā Kurzemē un Zemgalē šādu ēku celtniecībai lieto platasmens cirvi – šļuti (1. att.). Mājām raksturīgi salmu vai niedru jumti.…
