Īss darba pārstāsts
Šajā romānā ir stāstīts par Vējagalu dzimtas vairāku gadu desmitu garumā. Darbība galvenokārt risinās Zuntes ciemā, kurā uzaugusi lielākā daļa šīs dzimtas.
Zuntes ciemā dzīvoja Noass ar savu ģimeni. Viņam ir brālis Augusts, kurš ne mazums darījis viņa labā, kā arī sieva Elizabete un viņu bērni – Jēkabs Ernests, Leontīne un Eduards.
Noass ir veiksmīgs darba cilvēks. Viņš ceļoja ar kuģiem, pārvadādams dažādu preču kravas. Noass un viņa ģimene bija viena no turīgākajām ģimenēm. Zuntes ciemā. No tāliem un ne tik tāliem ceļojumiem viņš atveda dažādas importa preces galvenokārt savai ģimenei.
Ar ģimeni viņš tikās ļoti reti, jo daudz ceļoja. Pat tad, ja viņš nebija izbraukumā, viņu mājās nevarēja satikt, jo modernizēja un pārbūvēja savus kuģus.
Noasam nebija vienaldzīgs viņu bērnu liktenis un nākotne. Viņš tiem vcēlēja visu to labāko. Jēkabu Ernestu viņš vēlējās ņemt līdzi ceļojumos, lai arī viņš ietu tēva pēdās. Taču tas nebija Jēkaba Ernesta aicinājums, viņam labāk padevās lauku darbi. Viņš daudz laika pavadīja kopā ar tēva brāli Augustu, kas, kā vēlāk atklājās bija viņa īstais tēvs. Kādā jūras braucienā, kad Jēkabs Ernests bija līdzi, notika nelaime ar kuģi Jēkabs Ernests smagi cieta. Vislielāko iespaidu tad atstāja uz māti Elizabeti, kura pēc šī notikuma nespēja atgūties.
Arī Eduarda nākotni Noass jau bija saplānojis, tikai tā neīstenojās, jo jau pirmajā jūras braucienā Eduards no kuģa nozuda, un par sevi ģimenei ziņas nedeva. Tā kādu laiciņ un līdz revolūcijai, viņš skaitījās pazudis bez vēsts.
Noass meita Leontīne bija skaista, uzmanību piesaistoša meitene. Savas spītības un stūrgalvības dēļ viņai apprecas ar Aleksi Ozolu, un kopā ar viņu aizbrauca dzīvot uz Krieviju.
Pēc vairāku gadu prombūtnes Leontīne atgriežas Zuntē. Pa šo laiku daudz kas bija noticis. Brālis Jēkabs Ernests bija miris, arī par Eduardu nekas nebija zināms. Šo gadu laikā Noass bija uzcēlis pilsētas māju, kura nu jau ilgu laiku stāvēja tukša un neapdzīvota. Uzzinājusi par tēva atstāto bagātību, kas it kā glabājas gultā ar zelta kāju, viņa bija enerģijas pārpilna, lai bagātību atrastu.
Savu dzīvi mierīgi dzīvoja arī Augusts, kurš nu jau bija precējies un kuram bija bariņš bērnu. Leontīnei pašai bija dēls Indriķis. Viņas vīrs tika nogalināts, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc Leontīne atgriezās Zuntē.
Leontīne pilsētas mājā atvēra veikalu, kurš vienmēr bija laužu pilns, jo Leontīne bija laipna un patīkama sieviete, pretimnākoša pārdevēja. Taču tas nebija uz ilgu laiku. Viss mainījās kad Indriķis sāka pazust no mājām, klejoja un nepalīdzēja mātei. Taču Leontīne ne brīdi nepadevās, jo vēlējās atrast tēva mantojumu. Viņai tas bija jāatrod. Tika pārmeklēta visa piemājas zeme.
Paejot vairākiem gadiem, daudz kas bija mainījies. Eduards bija kļuvis slavens tautas aizstāvis. Indriķis dzīvoja Anglijā, bija precējies un ar divām atvasēm. Kad Indriķis Leontīnei deva pirmo ziņu, ka viņš ir dzīvs, neskatoties uz Leontīnes vecumu, viņa atdzima gluži no jauna. Taču bagātības meklēšanas ziņā nekas nebija mainījies, meklēšana joprojām turpinājās.
Pēc atgriešanās no Anglijas, kur viņa ciemojās pie sava dēla Indriķa un viņa ģimenes, viņa bija kļuvusi pavisam vārga, jo tālajā Anglijā pavisam negaidot nomira Indriķis.
Bagātība tika uzieta pavisam nejauši, kad Leontīnes kaimiņš vēlējās aprakt savu kazu. Noass tur bija apracis dažādus darbarīkus un vienu zelta pogu. Tas ļaudīs sagādāja vilšanos, jo viņi cerēja, ka tiks izrakta naudas lāde.
Vējagalu dzimta turpina dzīvot neskatoties uz pagātnes notikumiem.
…
