Dzimis 1928. gada 17. martā Rīgā valsts ierēdņa ģimenē. Beidzis Rīgas 10. pamatskolu, Ventspils 1. vidusskolu (1947). Studējis arhitektūru Latvijas Universitātes Inženierceltniecības fakultātē. No 1955. līdz 1958. gadam strādājis par arhitektūras pasniedzēju vairākos tehnikumos. Darbojies Rakstnieku savienībā, sākotnēji pāris gadu par dramaturģijas konsultantu, laikā no 1972. līdz 1984. gadam bijis valdes sekretārs un pirmais sekretārs. Cieši saistīts ari ar kino jomu, jo no 1960. līdz 1962. gadam bijis scenāriju daļas vadītājs Rīgas kinostudijā. Bijis ari Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes pirmais sekretārs. Darbojies dažādās komitejās, kuras lēma par darbu novērtēšanu un dažādu literāro prēmiju piešķiršanu. Bijis Kultūras ministrijas mākslas ekspertu un repertuāra komisijā. Kopš 1989. gada ir Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs.
Pirmā publikācija — recenzija laikrakstā «Literatūra un Māksla» 1949. gadā. Piecdesmitajos gados publicējis teātra recenzijas un rakstus par arhitektūru un pilsētbūvniecības problēmām. Kopš tā laika kļuvis par vienu no ražīgākajiem un nopietnākajiem autoriem dramaturģijas žanrā vairāk nekā 30 gadu ilgā laika posmā. Piecdesmito gadu vidū ar savu pirmo publicēto un iestudēto lugu «Jaunākā brāļa vasara» ienāk dramaturģija kā novators, radīdams liriskas drāmas žanru, kas ienes dzīvīgumu, patiesumu toreizējā shematiskajā un ideoloģizētajā dramaturģijā.
Sarakstījis vairāk nekā 30 lugu, kas izrādītas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Krievijā. Tulkotas krievu, ukraiņu, čehu, vācu, rumāņu, slovāku valodā. Sākuma posmā pievēršas jaunatnes dzīvei: «Jaunākā brāļa vasara» (1955), «Normunda meitene» (1958). Lugās ataino ari personības izpētes un jaunatnes audzināšanas jautājumus: «Lai ari rudens» (1956), «Vikas pirmā balle» (1960), «Nāc uz manām trepēm spēlēties» (1977). Vēlāk pievērsies ari tautas likteņu problēmu atveidojumam: «Centrifūga» (1985), «Sniegotie kalni» (1986). Akcentētas tautas morāles tradīcijas: «Par valzivju ceļu» (1965), «Vecrīgas lībieša portrets» (1971).…
