Ievads
Islāma valsts pārvaldes institūta parādīšanas Arabu pussalas teritorijā ir attiecināma uz 7.gs. sākumu , t. i. uz laiku, kad teritorija tika iekarota ar arābiem.
Pirms tam Vidusāzijā nepastāvēja centralizētā vara. Pirms arābu iekarošanas Turku kaganāts sadrupa, tjurki bija mēģinājuši nostiprināt savu politisko kundzību Vidusāzija un cīnījas ar zemes īpašniekiem. Vairāk neka 150 gadus ilga tjurku kundzība Vidusāzijā, bet viņi nebija nodibinājuši efektīvo valsts pārvaldes institūtu. Kaganāta polītiskā struktūra pastavēja ar stipru dzimtsakaru attiecību paliekam.
Kopumā, valsts nebija stipra, netika nodibināts birokrātisks aparāts ar impērisko struktūru. Šeit var saredzet līdzības ar arābu pirmatnējās kopienas iekārtu, kurā pirmā „valsts” instance bija cilts vecākais, kas risināja gan politiskās, gan sabiedriskās problēmas; kuri līdzīgi ka tjurku 5.-6.gs. pardzīvoja politisko krīzi. Tomēr, islāma paradīšanās un tas izplatīšana starp arābiem izglāba etnosu no degradācijas, beduīni kļuva par vienotu tautu – arābiem, kuri velak tiks iekļauti vēsturisko tautu saraksta.
Valstiskuma paradīšanās (arābiem) 7. gs. pavadījās ar jaunas reliģijas – islāma nostiprināšanu. Polītiskā kustība par cilšu apvienību motivēja cilvēkus atteikties no paganisma, daudzdievības un izvirzīja par nepiciešamību vienīgā dieva – Allaha un no jaunas sabiedriskās kartības nodibināšanu, kura nepieļauja sadursmes starp ciltīm un lika pamatus islāmiskai vienotībai, kas ir tieši saistitā ar halifāta teoriju, kā polītiskās organizācijas formu. Reliģiskā ideja nospēlēja arābu vēsturē ļoti konkrētu polītisku lomu, kas sekmēja valsts institūciju evolūciju Arābijā .
Kā arābi tika pāri slieksnim starp cilts nesakārtotu valsts un stingri centralizētam halifātam? Kādas stadijas pārdzīvoja halifāts? Ar kādām problēmam un grūtībam tam nācies saskarties? Kādu lomu spēlēja halīfs? Un kāpēc turkiem bija izdevies to iekarot?
Pētot, halifāta vēsturi es centīšos atrast atbildes uz šiem jautājumiem.
…
