Hamurapi kodekss Babilonā. Šumeru kultūras mantojums

Vadoties no vairāku vēsturnieku aprakstiem par Divupes apdzīvošanu, viedokļi dalās. Šumeru civilizācijas aizsākumi šajā teritorijā minēti sākot jau ar 6., 4.g.t.p.m.ē., bet vienā - viedokļi tomēr sakrīt, tā tiek uzskatīta par vienu no vissenākajām civilizācijām uz Zemes. Senā Mezopotāmija (gr.tulk.-strap upēm) jeb Divupe sava izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un auglīgo augšņu dēļ, kļuva par šūpuli vieniem no senākajiem valstiskajiem veidojumiem, tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kas sniedza to apdzīvotājiem plašas darbības iespējas. Mezopotāmiju ieskāva divas upes Tigra un Eifrata, kas nodrošināja tirdzniecisko sakaru sekmīgu attīstību ar citām Divupes teritorijā esošajām apdzīvotajām vietām, tas veicināja pirmo valstisko veidojumu – pilsētvalstu rašanos.
Starp Seno Austrumu pilsētām Babilona (tulk.-Dieva vārti), bija pati ievērojamākā. Augstākajam Babilonas dievam Маrdukam vienīgajam bija tiesības valdīt pār šo zemi. Viņa tempļi dzīvojošie un priesteri tika bagātīgi apdāvināti no cariem, kas atradās tās apkaimē. Babilona nebija starp senākajām Divupes šumeras pilsētām, kā piemēram, Ūra, Uruka, Eridu, Elobeida, Lagaša, Larsa, Isina, Nipūra, Sipara u.c. Babilona tika uzcelta apmēram 1000 gadus vēlāk un divreiz kļuva par varenās Babilonijas lielvalsts galvaspilsētu. Pirmo varenību tā sasniedza ap 1800.-1700.g.p.m.ē. Vēsturnieki to sauc par “vecbabilonas” periodu. Un kā otrais valsts pacēlums iezīmējas laiks pēc Asīrijas lielvalsts krišanas, kurš tāpat ilga apmēram simt gadus (626.– 539.g.p.m.ē.). Šo periodu pieņemts apzīmēt par “jaunbabilonas” valsts pastāvēšanas laiku. …