Kas bija Hanza - tirgotāju vai pilsētu apvienība? Varbūt gan viena, gan otra? Kur, kad un kā tā radusies? Kāda bija Hanzas nozīme atsevišķu zemju - Mēklenburgas, Zviedrijas un Livonijas vēsturē? Kā Hanzas saistība ar šīm teritorijām ietekmēja tās attīstību? Kāds ir Hanzas mantojums un tā nozīme mūsdienās? Vai Hanza bija pakļauta politiķiem vai politiķi skaitijas ar Hanzas tirgoniem?
Hanzu var definēt kā: apvienība, ko, no vienas puses, veidoja lejasvācu tirgotāji un, no otras puses, - 70 lielas un aptuveni 100-130 mazas pilsētas, kurās šie tirgotāji baudīja pilsoņu tiesības. Tomēr Hanzas tirgotāji varēja nākt (iespējams, nāca) ari no apmetnēm, kam nebija pilsētu tiesību. Hanzai, pirmkārt, bija tirdznieciskie saimniecības mērķi, kas bija tās rašanās cēlonis; otrkārt, pilsētas kopš 14. gadsimta aizvien lielākā mērā centās atbalstīt cita citu cīņā pret dižciltīgo tīkojumiem sagrābt varu tajās. Raksturīga Hanzas iezīme, kas pamanāma jau tad, bija "dubultā dihoto-mija"(divu jedzienu paru esamība), t.i., tirdznieciski saimniecisks un politisks veidojums, kā ari tirgotāju un pilsētu apvienība.
Šīs tirdznieciskā rakstura apvienības un tās priekšteču mērķis ilgāk nekā piecsimt gadus - no 12. gadsimta vidus līdz 17. gadsimta beigām - bija tirdzniecība, kas nestu iespējami lielāku peļņu. Sākumā - 13. un 14. gadsimtā - tā aptvēra Eiropas ziemeļdaļu no Ziemeļrietumu Krievzemes austrumos līdz Ziemeļfrancijai, Flandrijai un Anglijai rietumos. Šo tirdzniecības procesu veidoja austrumu Teritorija, kurā dzīvoja Hanzas tirgotāji, respektīvi, kurā bija izvietotas Hanzas pilsētas, pletās no Zeiderzē līča rietumos līdz pat Igaunijai un Livonijai austrumos un no Visbijas (14. gadsimtā -Stokholmas) ziemeļos līdz pat līnijai Ķelne-Erfurte-Breslava (Vroclava)-Krakova dienvidos (sk. 1. karti). Tomēr ne visas šī reģiona pilsētas piederēja pie Hanzas: Vācijas ziemeļos minēsim tikai Emdeni, visas Šlēsvigas-Holšteinas pilsētas, izņemot Ķīli, un bez tam vēl Šverīni, bet austrumos, piemēram, Mēmeli (Klaipēda), Viborgu un Narvu (arī šajās pilsētās lejasvācu tirgotājiem bija pilsoņu tiesības).
Hanzas rašanās iespaidīja tris faktori:
Pirmais no tiem bija Baltijas jūras baseina zemju iesaistīšanas Rietumeiropas un
Viduseiropas tirdzniecības tiklā kopš pirma gadu tukstoša beigam. Otrais – ārkārtīgi augšais
pieprasījums pēc tirdzniecības precēm. To izraisīja arvien straujākais pieprasījums pēc
tirdzniecības precēm, to izraisīja arvien straujāks iedzīvotāju skaita pieaugums un
saimnieciskas dzīves izplaukums kopš 1100 gada. Tresais – pilsētu kā neagrāras razosanas
centru un tirdzniecības centru saimnieciskā funkcija, kA arī pilsētu kopienu izveidošanās.
Vārds "Hanza" agrīnajos viduslaikos nozīmēja "pulks" (vācu vai. Schar, latīņu vai. coliors). un kopš 12. gadsimta tas. kā rāda avoti, visvairāk tika lietots Eiropas ziemeļrietumos. To pirmām kārtām attiecināja uz tāltirdzniecību ārzemēs, ar ko tur nodarbojās tirgotāju kopu dalībnieki. Otra šī vārda nozīme bija nodevas, kas bija jāmaksā par dalību kopīgā tirdzniecībā (sākumā tā droši vien bija tikai nodeva valdniekam, iespējams, karalim), bet treša apzīmēja tiesības kopīgi nodarboties ar tirdzniecību. (tad tas rādas ka tirdzniecības kopiene).
13. gadsimtā bija izveidojusies agrīnas Hanzas tidzniecības sistēma. No pilsētām starp Reinas un Elbas lejteci tirgotāji devās uz rietumiem, galvenokārt uz Angliju, kā arī uz austrumiem, uz Visbiju, uz Novgorodu vai pa Daugavu uz Smoļensku. Svēšājās zemēs ietirgotās preces viņi pārdeva savās dzimtajās pilsētās vai arī gadatirgos Reinas lejteces teritorijās. …
