Japānā Heianas ( 794 – 1185) periodā krāsai un faktūrai bija īpaša nozīme gan apģērbā, gan arī interjerā. Šīs abas lietas parādīja kādai kārtai cilvēks piederēja. Protams, uz vienkāršo tautu lielākā daļa no tā visa neattiecās, jo viņiem bija ļoti daudzi ierobežojumi, it sevišķi apģērba valkāšanā, tas attiecās gan auduma izvēles, gan arī krāsas ziņā. Šeit tiek aplūkotas visas iespējamās variācijas, kādas vien pastāvēja Heianas periodā, sākot no dažādajiem apģērbu stiliem, nobeidzot ar interjera elementiem, kuri bija izplatītākie šajā periodā.
Mans galvenais mērķis:
atrast un aplūkot dažādos apģērba un interjera veidus, kā arī apskatīt, kādi materiāli tika izmantoti Heianas perioda laikā.
Mans galvenais uzdevums:
sameklēt faktus, kas parādītu cilvēku ģērbšanās stilu, interjera izkārtojumu, secīgi izklāstot savākto informāciju.
Heianas periodā parādījās jauni audumi un faktūras, krāsas tika jauktas kopā. Laba krāsas izvēle parādīja uz labu gaumes izjūtu un stilu. It sevišķi, ja mācēja vēl parādīt kādu individualitātes pazīmi, tas skaitījās ļoti prestiži.Heianas perioda audumi un tērpi
Zīds (ra) bija ļoti iecienīts materiāls apģērba izgatavošanā. Augstākā sabiedrība pirka tikai ļoti eksluzīvu zīdu, no kā gatavoja savu apģērbu. Izņemot tikai agro periodu, Heianas laikā aušanas un krāsošanas tehnikas vairāk variēja nekā 8. gadsimtā, japāņi kļuva par meistariem batikošanā, trafaretu krāsošanā un batikas tehnikās, māksla imitēt plašu auduma faktūru sortimentu,ieskaitot tajā skaitā arī dārgo damastu (aya), daudzos brokāta (mishiki) spilgtos stilus un sarežģīti apstrādājamu tīkliņaudumu, kas līdzinājās mūsdienās zināmajam šifonam. Brokāta audumos izmantoja vairākas krāsas un mazus rakstus, tīkliņraksts tika sīki un smalki izstrādāts, damasts tika līdzīgi apstrādāts Naras (710 – 784) perioda standartiem.…
