Cērmes
Veltņtārpu tipa nematožu klases parazīti tārpi, kas ierosina askaridozi. Katrai dzīvnieka sugai ir specifiskas cērmes, kas cilvēka organismā nevar attīstīties. Atsevišķos gadījumos tās var migrēt pa mazo asinsrites loku un plaušām. Cilvēka organismā paralizē cilvēka cērmes. Tās ir 15-45 cm gari, iedzelteni, sārti vai tumšsarkani tārpi. Tēviņi parasti mazāki par mātītēm. Ķermeņa pakaļējais gals tiem āķveida saliekts, mātītēm nosmailināts. Cērmes parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu un ar gļotādas epitēliju, retumis nokļūst arī citos orgānos, piemēram, aknās, aizkuņģa dziedzerī, lielajos asinsvados. Ar cērmēm invadēti apmēram 600 milj. Zemeslodes iedzīvotāji.
Zarnās mātīte diennaktī izdala apmēram 240000 olu, kas kopā ar izkārnījumiem nonāk ārējā vidē. Vietās, kur slikti sanitārie apstākļi un zema iedzīvotāju sanitārā kultūra, ar izkārnījumiem tiek piemēslota augsne dzīvojamo māju apkārtnē, augļu un sakņu dārzos, arī lopu novietnēs. Atkarībā no temperatūras un mitruma olās attīstās kāpuri. Dažu valstu apstākļos šis process ilgst 1-3 mēnešus. Nobriedušās cērmju olas augsnē praktiski sastopamas visu gadu. Tomēr iedzīvotāju invadējas visbiežāk jūlijā un augustā, kad uzturā daudz svaigu dārzeņu un ogu, jo cilvēka organismā cērmju olas nonāk kopā ar piesārņotu augsni, retāk ar ūdeni un putekļiem. Tievajā zarnā no olas izšķiļas dažas mm desmitdaļas garš kāpurs, kas drīz vien ieurbjas zarnas gļotādā un nonāk asinīs. Sākas kāpuru migrācija pa mazo asinsrites loku. Kāpuri 6-10 dienās izceļo caur aknām, sirdi un pa plaušu artērijām nonāk plaušu kapilāros, izurbjas caur sieniņām un nokļūst alveolās. Tālāk tie migrē pa gaisa vadīšanas ceļiem uz augšu un nonāk elpvadā, pēc tam gļotādām mutes dobumā, sajaucas ar siekalām un tiek notīrīti otrreiz. Tikai tad sāk attīstīties pieauguši parazīti. Vienas cērmes paaudzes attīstības cikls, ieskaitot migrācijas laiku, ilgst 63-84 dienas. Šajā laikā cērmes sasniedz dzimumgatavību.
…
