Hercogs Jēkabs(Jēkabs fon Ketlers)
Biogrāfija
Jēkabs dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga Alberta Frederika meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Viņa krusttēvs bija Anglijas karalis Džeimss I.
Četras nedēļas pēc viņa piedzimšanas 1610.gadā 18jūlijā Kuldīgā nomira viņa māte. Sešu gadu vecumā zēns ar tēvu Vilhelmu devās uz ārzemēm. Viņš auga Kēnigsbergas, tad Berlīnes galmā studēja Rostokas un Leipcigas universitātē. Jau no bērnības Jēkabam veidojās patstāvīgs raksturs. Tiek uzskatīts, ka bez dzimtās lejasvācu valodas viņš pratis arī holandiešu, franču itāliešu, poļu, zviedru un latviešu valodu. [1]
Valdīšana
Hercoga Vilhelma dēls – Hercogs Jēkabs bija spējīgs un tālredzīgs valdnieks. Viņa laikā bija hercogistes ziedu laiki, kad uzplauka kultūra un Kurzemes hercogiste iegāja Eiropas valstu ievērības lokā.
1637.gadā Jēkabs atgriezās Kurzemē un pēc gada hercogs Frīdrihs nodeva viņam valsts vadību. Daudz ceļojis un redzēto izmantojis valsts attīstībā.
Pēc Frīdriha nāves 1642.gadā poļu karaļa komisija nodeva valdības varu Jēkabam. Par to nācās apsolīt Jelgavā un Kuldīgā uzcelt katoļu baznīcas .Hercoga Jēkaba vadībā Kurzemes hercogistē tika attīstīta lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un kuģubūve. 17. gadsimta 40.-50. gados notika hercogistes uzplaukums.
1645. gadā Jēkabs apprecēja Brandenburgas-Prūsijas kūrfirsta Georga Vilhelma māsu Luīzi Šarloti. Viņiem piedzima deviņi bērni.
Jēkaba laikā pastāvēja apmēram 15 latīņu skolas (t.i. ģimnāzijas) ar 25 skolotājiem un apmēram 700 skolēniem, kurās varēja iestāties tikai dižciltīgu vecāku bērni. Latviešiem bija pieejamas sešas rakstu un rēķinu skolas ar 10 skolotājiem un apmēram 300 skolēniem. [1]…
