Hercogs Jēkabs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs laika posmā no 1638.- 1681. gadam. Viņa iedzimtās gara spējas valdīšanas pirmajā posmā ne tikai ierosina, bet arī realizē ar Jelgavā līdz tam neredzētu straujumu. Jēkabs cenšas savu valsti ievest Eiropas lielo valstu saimē, grib padarīt savu galvaspilsētu par Eiropas tirdzniecības centru un, ievadot Lielupi pie Slokas tieši jūrā, pārevērst Jelgavu par ostas pilsētu, kas spējīga uzņemt arī jūras kuģus.
Tiek paplašināta pils, ierīkoti dārzi un parki, Jelgavā rodas kanalizācija- Jēkaba kanāls, kas tiek izmantots tirdzniecības nolūkos.
Jēkaba laikā Kurzeme piedzīvoja mierīgus un laimīgus laikus- ievērojamākais valdnieks no Ketleru dzimtas. Sadalīto Kurzemi viņš atkal apvienoja un pārdalīja viens pats, piešķīra tai arī bīskapa zemi Pilteni , likās, ka Kurzemei sagaidāma laba nākotne. Tā arī bija, jo nākošie Kurzemes valdnieki nespēja mēroties ar Jēkabu, un pamazām iesākās hercogvalsts noriets, kaut arī līdz 1795. Gadam Kurzeme un Zemgale saglabā patstāvību. Hercogs Jēkabs dzimis 1610.gada 28.oktobrī Kuldīgā hercoga Vilhelma un hercogienes Sofijas ģimenē, bijis viņu vienīgais dēls. Pēc tēva valdnieka tiesību zaudēšanas 1617. Gadā hercogs Frīdrihs viņu pieņēma kā audžudēlu un mantinieku. Bērnībā neviens Jēkabu nelutināja, tāpēc vēlāk viņš nebija iedomīgs, jūtelīgs vai atriebīgs, pastāvīgi veidoja savu raksturu.Centība, izpratne un izglītība bija īpašības, kas šo krietno Ketlera atvasi pacēla pār daudziem tā laika firstiem. Pirmos 14 savas bērnības gads hercogs nodzīvojaKaraļauču(Kēnigsbergas) un Berlīnes galmā. Studējis Rostokā un Leipcigā.Pirms hercoga atgriešanās Jelgavā viņš trīs gads ceļoja pa ārzemēm, apmeklējot radus un valdnieku galmus. Savu ceļojumu laikā hercogs centās arī mācīties. Viņa ceļojuma galamērķi bijuši tādas valstis kā Holande, Anglija, Francija u.c.…
