Elektroenerģētika ir enerģijas pamatnozare, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu, pārvaldi un sadali patērētājiem. Ražošanas elektrifikācija notika 19.-20.gs. mijā. 1900. gadā tika izgudrotas tvaika turbīnas un hidroturbīnas, kas sekmēja elektrostaciju celtniecību. Elektroenerģiju ražo termoelektrostacijās, hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Hidroenerģijas potenciāls ir milzīgs, taču pašlaik pasaulē tiek izmantoti tikai 17 % no hidroresursiem, Āfrikā tikai 5%, Dienvidamerikā 10%. Hidroenerģija ir alternatīvās enerģijas resursu veids, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi vai rada to tikai nelielā apmērā salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi galvenokārt ir atjaunojamie resursi, un arī hidroenerģija ir pieskaitāma šiem resursiem.
Savā referātā, vēlējos akcentēt milzīgās enerģijas ieguves iespējas tieši izmantojot hidroelektrostaciju radīto enerģiju, kuras ražošanai nav nepieciešami kurināmais kā gāze un naftas produkti termoelektrostacijās un atomenerģiju, kas iegūta bīstamā veidā atomelektrostacijās.
Referātā gribēju atzīmēt gan hidroelektrostaciju potenciālos ieguvumus ražošanā, gan kaitējumu videi un citus negatīvus faktorus.
Savā darbā esmu apskatījusi hidroelektrostaciju vēsturisko attīstību, darbību, kā arī dažādus hidroelektrostaciju veidus. Esmu apskatījusi gan hidroelektrostacijas Latvijā, gan citur pasaulē, to jaudu, uzbūvi, nozīmi enerģijas ražošanā.
Šī tēma ir saistoša un aktuāla, jo Latvija salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm var lepoties ar savām trīs hidroelektrostacijām un daudzajām mazajām HES, salīdzinājumā ar Igauniju vai Lietuvu, kas īpaši neaizraujas ar hidroenerģijas ražošanu. Kā, piemēram, Igaunijā nav nevienas lielas jaudas elektrostacijas, tikai 20 mazie HES, kas kopējās saražotās enerģijas ziņā krietni atpaliek no Latvijas. Eiropā ir arī vairākas valstis, kam nav tādu dabisko resursu- lielu upju, lai izmantotu to potenciālu elektrības ražošanai, tā, piemēram, Dānija, kas savukārt ir atradusi citu „nišu” ar ko kļuvusi īpaši populāra pasaulē -vēja ģeneratori. Latvijai savukārt ir sava „niša”, kas, manuprāt, ļoti veiksmīgi darbojas valsts saimniecības labā.
Īpaši aktuāla problēma šobrīd ir mazie HES, kas ir „lielais” drauds vides mīļotājiem un tās aizstāvjiem. Aktīvi tiek diskutēts par mazo HES ietekmi uz vidi, īpaši neapmierināti ir makšķernieki un ūdens tūristi, kā arī „nārstojošie laši un citas zivis”, kas netiek pāri HES radītajām barjerām. Arī valsts daļēji cieš no šo mazo HES uzņēmējiem, kam Latvenergo maksā dubulto tarifu par saražoto elektrību. Tādēļ, šim jautājumam esmu atvēlējusi atsevišķu nodaļu, kur apskatīti gan mazo HES plusi, kā arī mīnusi.
Pasaule iet uz priekšu, tehnoloģijas attīstās, tāpēc vajadzētu vairāk domāt par jauniem, alternatīviem enerģijas veidiem, kas maksimāli nekaitētu dabai un HES šajā ziņā ir labs risinājums.
1. Hidroelektrostaciju vispārīgs raksturojums
Hidroelektrostacija ir uzņēmums, kurā, izmantojot, ūdenskrituma enerģiju, ar hidrotehnisko ierīču un enerģētiskās iekārtas kompleksa palīdzību ražo elektroenerģiju.[11; 628]
Hidroelektrostacija ( hidro-ūdens+stacija), HES- hidrotehnisku būvju un iekārtu komplekss, kurā ūdens plūsmas enerģija tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai. Hidrotehniskās būves koncentrē ūdens plūsmu un rada nepieciešamo ūdens spiedienu (augšbjefa un lejasbjefa ūdenslīmeņu starpību) enerģijas pārvēršanai izmanto hidroturbīnas un hidroģeneratorus, ko izvieto HES ēkā (mašīntelpā), tur atrodas arī HES vadības pults ar automātiskām vadības un kontroles iekārtām un mērinstrumentiem.…
