Hinduisms:
Viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās. Paši hinduisti to bieži sauc par sanātana dharma, kas tulkojumā nozīmē "mūžīgā reliģija". Hinduisms aptver ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas ticību sistēmas, praksi un svētos rakstus. Tā sākums ir meklējams senajā vēdiskajā sabiedrībā, vismaz 2000 gadu p.m.ē. Tā ir trešā lielākā reliģija pasaulē ar aptuveni 940 miljoniem sekotāju visā pasaulē, no kuriem 96% dzīvo Indostānas pussalā. Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 30 miljoni hinduisma sekotāju. Ja pieskaita jogas praktizētājus, tad pasaulē pavisam kopā to varētu būt apmēram 1,05 miljardi.
Hinduisma noskaņa vislabāk atklājas senajā Rigvēdā, kas ir,vissenākie reliģiskie raksti pasaulē.
Šis pants norāda, ka jebkura garīgā prakse ar ticību, mīlestību un neatlaidību ļauj sasniegt sevis apzināšanās augstāko stāvokli. Hinduisma idejas izceļas ar iecietību pret dažādām ticībām, jo nevienai laicīgai sistēmai nevar piederēt monopols uz pārpasaulīgās patiesības izpratni.
Šī ideja ir pamatā skaidrojumam, kas ir mūžīgā dharma (mūžīgā reliģija). Hinduismā bezgalīgā dievišķā patība jeb Advaita ir esamības pamatā, un tā ir mūžīgi nemainīga un mirdzoša, visa centrā un caurstrāvojoša, par spīti haosam un pārmaiņām, kas to aptver. Hinduistu uzskati ir ļoti plaši un aptver tādas teoloģijas kā monismu, duālismu, panteismu, panenteismu, ko daži zinātnieki sauc arī par monisko teismu, kā arī stingru monoteismu un politeismu.
Monisti saskata venu esamību, kurā dievu personības ir tikai vienas vienīgās godināmās Augstākās Būtnes dažādi aspekti, kā viens gaismas stars var tikt sadalīts dažādās krāsās. Daži hinduisma Dieva aspekti ir Dēvī, Višnu, Ganēša un Šiva. Viens no ievērojamākiem hindu monistiem ir svētais Rāmakrišna, kura godinātā Dieva veidols bija Dēvī. Viņš sludināja tradicionālo hindu tradīciju, kurā bhakta var godināt Dievu jebkurā sev tīkamā jeb izvēlētā veidolā (īšta dēvata), un lūgt Dieva žēlastību, lai sasniegtu mokšu, izkļūstot no dzimšanas un nāves cikla.…
