Pārmaiņas valsts politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā sfērā rada pārmaiņas cilvēku savstarpējās attiecībās, sabiedrības vajadzībās, kas savukārt ietekmē katra indivīda vai ļaužu grupas noteikto vērtību sistēmu un sevis apzināšanos šajā pasaulē.
Dažādu sociālekonomisko un no tā izrietošo sadzīves nosacījumu dēļ humanitātes princips un iecietība pret līdzcilvēkiem strauji samazinās. Cilvēki ir spiesti dzīvot norādītajos mikrorajonos nošķirti no augstāko kārtu pārstāvjiem un spiesti tiem vergot. Rodas mikroklimats, savdabīgs dzīvesveids. Šī cilvēku slāņa vēlme ir izcelt sevi no tumsības, no pagrīdes par spīti citu noniecinājumam. Uz rūpnīcu un daudzdzīvokļu bloku māju sienām sāk parādīties spilgti zīmējumi, kurā galvenokārt apslēpts kāds propagandējošs sauklis, kas piesaista un liek satraukties valsts amatpersonām. Parādās īpatnēja domu izteikšanas forma – paralēli mūzikai tiek skaitīts teksts liriskā dzejas formā – par to, ko redz, par to, ko dzird, par to, kas sāp. Pārtraukuma daļā sāk parādīties īpatnējs dejas stils, kurš tiek dēvēts par breiku, jo viņi gaidīja tieši pārtraukumu (break) un tikai tad dejoja. Uzdzīve sāk uzņemt apgriezienus. Savdabīgie izpausmes veidi ieņem aizvien lielāku lomu mikrorajonu (geto) sabiedrībā, kuri visi apvienojumā veidoja vienu veselumu – Hip – Hopu.
Hip – Hops ir kultūra, kura sevī ietver četras izpausmes formas. Katrai no tām – dīdžejošanai (DJ-ing), repošanai (MC-ing), breikdejai (Breakdance) un graffitī (Graffity) mākslai - ir sava vēsture un rašanās likumsakarības, bet tās visas vieno kopīgas iezīmes: izklaides gars, uzskats, ka visi ir vienlīdzīgi, bet tajā pašā laikā notiek savstarpēja sacensība, un spēja nostāties pret pastāvošo politisko iekārtu un netaisnībām tajā. Hip – Hops kā fenomens radās, lai piešķirtu balsi tai sabiedrības daļai, kurus neviens savādāk neuzklausītu: melnie, nabadzīgie, citādi domājošie. (1)
Arī mūsdienu Latvija ir multikulturāla vide, kurā valda dažādi uzskati, noteikta vērtību sistēma, sabiedrības noslāņošanās. Lielākajās pilsētās aktivizējusies grupējumu darbība. Tie ir gan huligāni, gan jauniešu organizācijas ar kādiem konkrētiem mērķiem, bet lielākajai sabiedrības daļai tie nav pieņemami un tādēļ viņu uzskati paliek nesaprasti. Šo apvienību biežā kopā sanākšana iegūst aizvien lielāku popularitāti, kas ir kā aizkars no drūmās ikdienas – no sabiedrības skepses, no mediju ignorances, no valsts politiskās nostājas un netaisnībām. (4,43) Tā dzimst Hip – Hops – daudz savādāks, daudz kontrolētāks, kura saturā sāk parādīties dziļāka jēga un mākslinieciskā vērtība. …
