Kredīts ir naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko personālam sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar naudu vai citām atvietojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvietojamas lietas ar vai bez procentiem [8, 116.lpp.].
Kredīta saistībās vienmēr iesaistās divas puses – kredīta ņēmējs un kredīta devējs, līdz ar to, viena puse ar saviem finanšu resursiem dod iespēju otrai pusei piepildīt savas vēlmes un apmierināt vajadzības, ļaujot par to norēķināties noteiktā termiņā par noteiktu procentu likmi.
Kredīts tautsaimniecībā pilda vairākas funkcijas:
1)pārdales funkcija, kas ir svarīgākā no kredītu funkcijām, jo nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, novirzot to no vienas nozares uz citu, no vieniem īpašniekiem pie citiem. Ar pārdales funkcijas palīdzību uzņēmēji var paplašināt savu ražošanu ārpus kapitāla ietvariem, ekonomiski attīstīties, kā arī koncentrēt līdzekļus izdevīgākos un perspektīvākos virzienos;
2)apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija, kas tiek sasniegta gan bezskaidro maksājumu veidā, gan palielinot naudas apgrozības ātrumu, gan arī aizstājot metālnaudu ar kredītnaudu. Izmantojot kredītu, tiek palielināts ražošanas kapitāla īpatsvars, ražošanas iespējas un peļņas norma;
3)valsts ekonomikas zināma regulēšana. Kredīts regulē arī kopējo naudas apriti tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos. Ar bankas regulēšanas mehānisma palīdzību tiek ieguldīti kredītu resursi, sašaurināta vai paplašināta naudas aprite. Savukārt tas paplašina vai samazina maksātspējīgo pieprasījumu. Kredīta regulējošā funkcija ir cieši saistīta ar citu ekonomisko instrumentu – finanšu un cenu mehānismu – darbību [11, 46.lpp.].
Kredītu var raksturot arī no cita aspekta, proti, kredītam piemīt vairākas formas, kā piemēram:
1)komerciālais kredīts – kredīts, kuru piešķir viena juridiska persona otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, tas ir, samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā termiņā. Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis – īpaša parādzīme ar noteiktu maksāšanas termiņu [11, 47.lpp]. Taču jāpiemin, ka komerckredīta izmantošanas iespējas ir visai ierobežota s, jo to var aizdot tikai noteiktā rezerves kapitāla apjomā u.tml.
2)bankas kredīts ir kredīts, kuru piešķir bankas un citas kredītiestādes dažādiem kredīta ņēmējiem naudas aizdevumu veidā. Šim kredītam ir divējāds raksturs, proti, tas var būt gan kapitāla aizdevums, kad aizņēmējs izmanto kredītu funkcionējošā kapitāla apjoma palielināšanai, gan arī kā naudas aizdevums, kas nepieciešams parādu saistību dzēšanai [15,184-185.lpp].
3)patēriņa kredīts – kredīts ko piešķir tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču iegādei uz nomaksu. Šo kredītu var piešķirt gan naudas, gan preču veidā. Patērētāju kredīta paveids ir kredīts dzīvokļu celtniecībai, mājas pirkšanai u.c. Šim kredītam ir ilgtermiņa raksturs [11, 47.lpp.].
4)valsts kredīts ir tāds kredīta veids, kad naudas kapitāla īpašnieki aizdod naudu valstij. Valsts kredītu valsts var izmantot budžeta deficīta un valsts parāda segšanai vai konkrētas investīciju programmas finansēšanai. Valsts kredīts ir nodrošināts ar valdības parādu vērtspapīriem.…
