AIDS kā jauns slimību komplekss (sindroms) tika atklāts 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, kad ASV Infekciju Slimību Kontroles centrā (CDC) sāka pienākt ziņojumi par saslimšanas gadījumiem ar retām audzēju formām (Kapoši sarkomu) un pneumocystis carinii (plaušu iekaisumiem) jaunu, iepriekš veselu, homoseksuāli orientētu vīriešu vidū ASV lielpilsētās. Līdzīgu sindromu izplatību novēroja arī narkomāniem, kuri narkotikas ievadīja intravenozi, un hemofilijas slimniekiem, kuriem bieži pārlēja donoru asinis. Kļuva skaidrs, ka cilvēce saskārusies ar jaunu infekciju.
AIDS (Acquired Immunodeficiency Syndrom) - iegūtais imūndeficīta sindroms, ir postošs slimību komplekss, kuru izraisa HIV - cilvēka imūndeficīta vīruss (Human Immunodeficiency Virus). Tas uzbrūk baltajām asins šūnām limfocītiem, kas ir īpaši svarīgi cilvēka imūnās sistēmas darbībā, un iznīcina tos. AIDS uzskata par STS, jo tā visbiežāk tiek pārnēsāta tieši dzimumakta ceļā. Cilvēkiem ar AIDS var parādīties arī reti sastopamas, dzīvībai bīstamas slimības, ar kurām ļaudis ar normālām, nebojātām imūnsistēmām nemaz nemēdz saslimt. AIDS vīruss var inficēt smadzenes, izraisot nopietnas smadzeņu slimības, kas beidzas ar nāvi. AIDS vīruss pieder noteiktai retu vīrusu kategorijai jeb tipam. Zinātnieki vēl nav izgudrojuši līdzekli, ar ko izārstēt kaut vienu no šīs vīrusu grupas slimībām, tādēļ nav gaidāms, ka drīzumā varētu atrast līdzekli AIDS ārstēšanai. Līdz šim neviens vēl nav izveseļojies no AIDS. Dažiem ar AIDS inficētiem cilvēkiem simptomi parādās dažu mēnešu laikā; citiem nekādas pazīmes neparādās vairākus gadus.
1985.gadu var uzskatīt par AIDS pandēmijas sākumu, ko veido daudzas atsevišķas lokālas epidēmijas kontinentos, reģionos, valstīs, pilsētās, kas dažādā mērā skar atšķirīgas sabiedrības grupas un slāņus. Epidēmijas raksturu ietekmē sociāli - ekonomiskie un psihosociālie faktori.
Par HIV/AIDS epidēmijas šūpuli uzskata Āfrikas kontinenta Subsahāras rajonu. Šeit HIV infekcija sāka izplatīties jau septiņdesmito gadu sākumā. Āfrika ir vienīgais reģions pasaulē, kur HIV infekcija praktiski izplatās tikai heteroseksuālu dzimumsakaru ceļā.
HIV pieder pie dabā plaši izplatītas vīrusu grupas, ko sauc par retrovīrusiem. Tā ārējais apvalks jeb čaula aptver proteīnu kodolu, aizsargājot tā ģenētisko materiālu - RNS (ribonukleīnskābi). HIV piederību retrovīrusu grupai gandrīz vienlaicīgi atklāja Francijas un ASV zinātnieki. Francijā to atklāja 1983. gada nogalē un nosauca LAV (Lymfodenopathy Associated Virus), bet ASV to atklāja 1984. gada aprīlī un nosauca par HTLV-III (Human T-Lymphotropic Virus Type III). Daudz vēlāk par vispārpieņemto nosaukumu tika apstiprināts "HIV".…
