HIV/AIDS medikamentu izpētes problemātiski ētiskie aspekti jūdaisma skatījumā

Ievads.

Lai cik tas reizēm šķiet skaudri cilvēciskajam saprātam, it visam, kas notiek mūsu dzīvē, ir sava īpaša un noteikta vieta un loma. Cilvēciskā prāta tendence vienmēr ir censties izzināt visus ap viņu notiekošos procesus un likumsakarības. Tikai diemžēl, mums ne vienmēr pietiek spēka meklēt ko tālāk par šo triviālo – kāpēc? un par ko?. Bet par nožēlu jāatzīst, ka tieši šie ir tie jautājumi, kas rada nevis domas virzības progresu, tieši pretēji – tie sasaldē un apstādina jebkuru virzību uz jelkādu sapratni un atrisinājumu. Šo jautājumu kontekstā, cilvēks sajūt sevi kā upuri, raugoties uz situāciju šauri tikai no savas perspektīvas, neredzot kopskatu, un pat nevēlas no šīs lomas iziet un rast kādus risinājumus.
Jebkura slimība, kas mūs piemeklē, ir šāds – tieši mums uzlikts pārdomu un pašanalīzes mirklis. Šis ir laiks sarunai ar Dievu. Ja mēs raugāmies VD kontekstā, tad katra slimība ir veids kā Dievs runā uz cilvēkiem, liek tiem sevī ieklausīties vai pat pārmāca. Slimība – skaudra dialoga forma. Tomēr tas tikai liek domāt, ka ir reizes, kad ar mums savādāk nevar!
Šajā darbā vēlētos aplūkot problemātiku, kas rodas HIV medikamentu pētniecībā tieši no ētiski teoloģiskā skatu punkta. Šis jautājums pēc būtības nav tik viennozīmīgs, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Pierasts ir domāt – ja ir problēma, tātad jāmeklē risinājumi. Un tomēr risinājuma meklējumos ir jāraugās netradicionālā virzienā.
Šī darba ietvaros mēģināšu ielūkoties bīstamībā, kas slēpjas medicīniskajos un teoloģiskajos aspektos.

Tēmas izklāsts.

Paradoksālā kārtā, 2001.gada 11.septembra notikumi, ir ienesuši laika dalījumu pirms un pēc ne tikai visiem zināmā terorakta kontekstā, pateicoties plašsaziņu medijiem, tomēr kāda nianse AIDS un citu infekcijas slimību izplatības ziņā, par ko līdz šim runāt nav bijis populāri. …