Neskatoties uz to, ka komforta teorija jau bija izanalizēta un ir diagramma uz divdimensiju kartes, nebija izstrādāta koncepcija (formulējums) medicīnas māsām. Šajā darbā tiek izmantota interaktīva perspektīva, ar mērķi attīstīt komforta teoriju, kā pozitīvu rezultātu slimnieka kopšanas gadījumā. Cilvēka iedarbības modelis paredz, ka komforts ir: (a)darbība, kura pastiprina komfortu; (b)slimnieka kopšanas vēlamās sekas. Šis raksts beidzas ar diskusiju par komforta teoriju, ka vienu no svarīgākajām disciplīnām slimnieka kopšanā.
IEVADS.
Komforts (slimnieka kopšanas kontekstā) ir cilvēka pamatvajadzības apmierināšana (aktīva, pasīva, kooperatīva) situācijā, kura ir stressaina veselībai. Šī raksta mērķis ir parādīt attiecības starp pacientu vajadzībām, medicīnas māsas darbu, komfortu un sekojošu rezultātu. Tieši no šim attiecībām radusies komforta teorija.
Holistiskie rezultāti un slimnieka kopšana.
Māsas-zinātnieki sāk pētīt plašas mērķtiecīgas iejaukšanās efektivitāti, tādu, kā muskulatūras progresējoša relaksācija, iedomājama un terapeitiska iedarbība. Šīs iejaukšanās ir domātas, lai noskaidrotu pozitīvas reakcijas un tāpēc viņas nepieciešams novērtēt detalizēti, ņemot vēra visus rezultātus. Šos rezultātus ir grūti izanalizēt sarežģītā satura dēļ, iespējamiem blakusefektiem starp rezultāta sastāvdaļām un teorētiskam grūtībām interpretējot kopējo rezultātu. Kopumā, komforts ir holistisks iznākums, kas attiecas uz visām cilvēka reakcijām.
Komforta teorijas pamata pieņēmumi ir (a)cilvēkam ir holistiskas reakcijas uz kompleksa stimuliem, (b)komforts ir vēlamais holistiskais rezultāts attiecībā uz slimnieka kopšanu, (c)cilvēki cenšas apmierināt savas pamatvajadzības pēc komforta. Šie pieņēmumi apstiprina komforta teoriju un ir saskaņā ar intra-darbīgu perspektīvu, kurā visas cilvēka reakcijas ir saistītas un vērtējas vispusīgi.…
