Holokausts ir viens no smagākajiem un sāpīgākajiem jautājumiem nesenajā 20. gs. vēsturē, kurš ir saistīts ar Otro pasaules karu, ar nacistiskās Vācijas okupācijas laiku. Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā tika īstenots nacistiskais holokausts, kuram no latviešu vidus bija kā atbalstītāji un vaininieki, tā arī upuri un malā stāvētāji.
Holokausts ir atstājis briesmīgas pēdas Latvijas zemē ,jo taču tūkstošiem nevainīgu cilvēku tika iznīcināti un pakļauti briesmīgām mokām.
Mums visiem kopā jāsaprot, ka holokausts, kas notika Latvijas teritorijā, bija ebreju tautas un ne mazākā mērā arī visas Latvijas sabiedrības traģēdija.
Tieši tāpēc mūsu izvēlētais temats ir aktuāls arī mūsdienās, jo veidojot demokrātisku valsti un tolerantu sabiedrību, nedrīkst izvairīties no ieskatīšanās mūsu vēstures tumšajās lappusēs. Ir jāzina mūsu vēsture, mūsu kopējā pagātne, jo tikai tāds cilvēks, tikai tāda sabiedrība ir patiesi brīva, vienota un stabila, kura zina un nebaidās izvērtēt savu pagātnes vēsturi.
Tā kā mūsu darbs ir veltīts sīkākai šīs briesmīgās ebreju masu iznīcināšanas izpētei, cēloņu noskaidrošanai un aprakstam, kā arī notikumu atspoguļošanai, kas ļautu izvērtēt un saprast holokausta traģiskumu, seku nopietnību un neatgriežamību, darba plāna izveidē pamatojāmies uz notikumu hronoloģisku un secīgu izklāstu, sākot no ebreju ienākšanas Latvijas teritorijā, un beidzot ar 1945.gada kara beigām. Darbā izmantojām arī aculiecinieku stāstīto par tā laika notikumiem un pārdzīvojumiem.
Rakstot šo darbu, bieži vien nācās atsaukties uz citu autoru rakstiem. Kā nozīmīgākie un svarīgākie informācijas avoti bija A. Ezergaiļa, autoru kopuma L. Drina, A. Gūtmaņa un M. Vestermaņa, kā arī S. Brukfelda un P. A. Levina darbi, kuros varēja smelties visu nepieciešamo informāciju mūsu zināšanu papildināšanai holokausta jautājumā un šī darba pilnīgai izveidei.…