-
HTML programmēšanas valoda
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
1. | Fonta parametri | 3 |
1.1. | Fonta izmērs | 3 |
1.2. | Fonta krāsa | 4 |
1.3. | Fonta tips | 10 |
1.4. | Komentāri | 11 |
1.5. | Tags basefont | 11 |
1.7. | Fontu formatizēšanai izmanto tagus | 12 |
1.8. | Simbolu kodēšana | 13 |
2. | Horizontāla līnija | 15 |
3. | Taga body parametri | 15 |
4. | Teksta izlīdzināšana un darbības ar tekstu | 17 |
4.1. | Darbības ar tekstu | 18 |
4.2. | Dokumenta autora adreses norādīšana | 19 |
5. | Saraksti | 19 |
5.1. | Numurēti saraksti | 19 |
5.2. | Nenumurēti saraksti | 22 |
5.3. | Definēti saraksti | 25 |
6. | HTML koda izvadīšana teksta veidā | 28 |
7. | Tabulas veidošana | 29 |
7.1. | Atkāpes tabulā | 30 |
7.2. | Teksta izlīdzināšana tabulā | 33 |
7.3. | Tabulas struktūras veidošana | 33 |
7.4. | Tabulas rāmja un malu krāsa | 36 |
7.5. | Tags caption | 41 |
7.6. | Visas tabulas un vienas šūnas iekrāsošana | 42 |
7.7. | Ievietotās tabulas | 44 |
8. | Zīmējumu un fotogrāfiju ievietošana HTML dokumentos | 45 |
9. | Meta parametri | 47 |
10. | Pārvietošanās pa lapām | 48 |
11. | Variants mājas lapas uzbūvei | 51 |
12. | Formas, notikumi | 56 |
12.1. | Saites veidošana no elektroniskā pasta adreses | 57 |
12.2. | Dažādu formu piemēri | 58 |
12.3. | Notikumi | 63 |
13. | HTML – dokumenti ar freimiem | 66 |
13.1. | Freims | 66 |
13.2. | Peldošie freimi | 73 |
14. | Animācijas filmas ar Flash | 77 |
15. | Attēls kā saite | 77 |
16. | Skrejoša burtu rinda un kustīgs zīmējums | 82 |
17. | Saites uz multimēdiju resursiem | 84 |
18. | Galvenie HTML tagi | 85 |
19. | Interneta resursi un darbā izmantotā literatūra | 89 |
Ievads
HTML4 ir hiperteksta iezīmēšanas valoda ( Hyper Text Markup Language). Izmanto Web lapu veidošanai. HTML pieraksta pamatā ir teksta faili. Izmantojot HTML valodas simbolus, kurus sauc par tagiem, apraksta Web lapas struktūru tās noformējumu un datus. HTML dokuments ir teksta fails ar paplašinājumu html vai htm. Tagi ir nepieciešami, lai interneta pārlūkprogrammai norādītu kā šos objektus var parādīt.
Tagu veido starp zīmēm < un > ievietoti burti vai simboli. Programmas kodu HTML valodā raksta starp tagu (atverošo) un tagu (noslēdzošo). Tālāk, aiz taga seko tagi
Lapaspuses stils, kodējums, lapaspuses nosaukums, informācija meklētājprogrammām.
Programmas teksts
Tagus var rakstīt gan ar lielajiem, gan ar mazajiem burtiem. Ir izveidoti īpaši redaktori Web lapu rakstīšanai. Piemēram, MS Front Page, Edit ++, Home Site 4.5, Notepad++ un citi. Web lapas paplašinājums ir html vai htm. Paplašinājumu var lietot gan vienu, gan otru. Var kodus rakstīt arī Notepadā.Tādā gadījumā uzrakstītais kods ir jāsaglabā ar paplašinājumu html un uzrakstīto var apskatīt pārlūkprogrammā. Tikai šis process ir neērts. Darbā pamatā izmantoju redaktoru Edit++ un Front Page2003. Redaktoru saraksts ir parādīts pielikumā.
Uzrakstīto HTML programmas kodu interpretē pārlūkprogramma. Izplatītākās pārlūkprogrammas ir Internet Explorer, Netscape Navigator, Mozilla, Google Chrome un Opera.
Piem.1.
HTML kods:
Teksts
Rezultāts: Teksts
Viss teksts tiek ieslēgts starp tagiemun . Pamatā Web lapas šajā materiālā tiek apskatītas ar Internet Explorer.
Piem.2.
Kods:
Teksts1
Teksts2
Teksts3
Teksts4
Teksts5
Teksts6
Teksts7
…
Web lapu veidošanas pamatā ir HTML valoda.Šis ir praktiskis materiālsun paredzēts visiem, kas vēlas apgūt Web lapu veidošanas pamatus. Materiālu var izmantot skolēni un studenti attiecīgā mācību kursa apguvē.
- HTML programmēšanas valoda
- Programmēšanas valoda JAVA. Drošuma aspekti
- Programmēšanas valodaVisual Basic
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Interaktīvais Visual C un C++ programmēšanas valodu apmācības līdzeklis
Реферат для университета53
-
Programmēšanas valoda JAVA. Drošuma aspekti
Реферат для университета28
-
WAP protokols un WML valoda
Реферат для университета17
-
C# programmēšanas valoda
Реферат для университета26
-
HTML (Hipertext Markup Language) - hiperteksta iezīmēšanas valoda
Реферат для университета18