Secinājumi
Kauls sastāv no kaulaudiem, kas nemitīgi atjaunojas. Kaulu no ārpuses sedz kaulu plēve (periosts). Periostu ar kaulu saista caururbjošas šķiedras, kas no plēves ieiet kaulā. Asinsvadi ienāk kaulā no periosta pa atverītēm (kanāliņiem). Kaula barošanās, augšana un reģenerācija ir atkarīga no periosta. (Augškalne, 2008)
Kauli ir organisma kalcija un fosfāta krātuve, jo aptuveni 95% no visa kalcija un 90% no fosfāta atrodas tieši kaulos. Šīs minerālvielas piešķir kaulam izturību un veido 2/3 no kopējās kaulu masas. Konkrētās minerālvielas ir nepieciešamas ne tikai kaulu stiprībai, bet arī citām dzīvības procesu norisēm cilvēka organismā. (osteo.lv, 2009)
Kauli ir izturīgi, tomēr elastīgi saistaudi, tie sastāv no kaulu šūnām, kas izvietotas starp šķiedrām. Osteoklasti- ļoti lielas daudzkodolainas šūnas, kas atrodas garajos kaulos iekšējā kaulu plēvē, tie noārda vecos osteocītus un paplašina garo kaulu dobumus garo kaulu augšanas laikā. Osteoblasti – daudzstūrainas vai ovālas formas kodolainas šūnas, kurās sintezējas galvenie kaula organiskie komponenti- olbaltumvielas kolagēns un polisaharīdi. Jaunas kaulu šūnas, kas uzslāņo kaulaudus, veidojas nobriedušās kaulu šūnas. Osteocīti – nobriedušas kaulu šūnas ar labi veidotiem izaugumiem, pa osteocītu izaugumiem notiek kaula vielu maiņa, tie atrodas uz kaula plātnītēm un veidojas no osteoblastiem. (osteo.lv, 2009)
Kauli nav blīvi, tajos ir dobumi, kuros atrodas asinsvadi un nervi, dažviet kauli ir poraini. Daudziem kauliem vidū ir dobums, kurā atrodas kaulu smadzenes. Kaulos ir aptuveni 10% ūdens, 30% organiskās vielas, 60% neorganiskās vielas, jeb minerālsāļi. Organisko un neorganisko vielu attiecība kaulos dzīves laikā mainās. Jaundzimušajiem un bērniem organisko vielu sastāvs kaulos ir aptuveni 60%, līdz ar to bērnu kauli ir daudz lokanāki. Pieaugušo kaulos, īpaši vecumdienās, organisko vielu daudzums samazinās, tādēļ kauli kļūst trausli. (osteo.lv, 2009)
…
