Ideoloģiskās kustības 19.-20.gadsimtā - sociālistisko un komunistisko ideju pamati un to īstenošana Krievijā

Nobeigums
Sociālisma pamatā ir gadsimtiem ilgi veidojusies ideja par valsti, kurā nav nevienlīdzības, kura ekonomiski, politiski un sociāli ir sistēma, kurā visu intereses tiek apmierinātas un kurā nav privātīpašuma – viss pieder tautai. Šāda iekārta aprakstīta gan fantāzijas grāmatās, gan arī apcerētas no fiilozofiskā un politiskā viedokļa, lai pielīdzinātu reālajai situācijai. Jau 19. gadsimtā Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss, izmantojot materiālisma likumsakarības par pamatu, veidoja ideoloģiju, kurā tika noliegta gara eksistence, kā arī kritizēta nevienlīdzība sabiedrībā. Marksa teorija aprakstīja, ka pārmaiņas var panākt ar revolūciju, kuru veidotu proletariāts, un tieši šis būtu civilizācijas attīstības turpinātājs. Pretējā uzskata kapitālisms uzsvēra industriju pārākumu un sadalīja sabiedrību klasēs.
Sabiedrības šķiru cīņa bija sociālisma pamats un Marksa “Komunistiskās partijas manifests” uzsāka kustību, kas virzījās uz proletariāta revolūciju. Gan uz Marksa, gan agrāko sociālistu idejām tika balstīts visa Ļeņina politika un viņa ideoloģija, kas vēlāk tika nošķirta no marksisma par ļeņinismu. Pirmā veiksmīgā proletariāta sacelšanās 1917. gadā Cariskajā Krievijā sekmēja Ļeņina nākšanu pie varas un savu sociālistisko ideju tālāko virzīšanu valsts attīstībā. Ļeņina ideoloģijas pamatā bija trīs principi – proletariāta uzvara, kas ir tieši ņemta no Marksa idejām, Komunistiskās partijas diktatūra, kas nodrošinās šķiru cīņas pareizu virzību un sevī iekļāva arī citu partiju iznīcināšanu, kā arī trešais princips, kas paredzēja centralizētu pārvaldi.
…