Ievads
Kursa darba tēma : Iedzimtības un apkārtējas vides iedarbība uz cilvēka psihisko attīstību, kas ir aktuāla mūsdienu sabiedrībā. Gaidot bērniņu vai plānojot to adoptēt, cilvēki sastopas ar Nezināmo. Nereti šķiet, ka vecāki, audzinot bērnu, cenšas dot viņam visu to labāko, bet rezultāts izpaliek. Kam ir noteicošā loma mūsu rakstura tapšanā – gēniem vai audzināšanai un videi, kurā augam? Tāpēc kursa darba mērķis ir izpētīt iedzimtības un apkārtējās vides iedarbību uz cilvēka psihisko attīstību.
Pētot pieejamo literatūru par šo tēmu, nākas sastapties arī ar pretrunām, jo nevar skaidri definēt, vai , piemēram, dzemdību laikā gūtās traumas var uzskatīt par iedzimtību. Daži teorētiķi uzskatīja, ka cilvēks sākotnēji piedzimst kā balta lapa, vēlākos laikos, jau uzskatīja , ka cilvēks piedzimst ar zināmām iemaņām vai spējām, kuras vēlams attīstīt.
Kā jau minēju, šī problēma ikdienā ir svarīga raugoties no to cilvēku viedokļa, kuri vēlas adoptēt bērniņu. Tāpat šī problēma, varētu būt interesanta tiem cilvēkiem, kuri vēlas izzināt sevi vai apkārtējos, jo ir iespējams, ka tādas vai citas rakstura īpašības ir iedzimtas.
Autors, savā darbā galvenokārt balstās uz tādu teorētiķu idejām, kā Z. Freids, V. Šterns, L. Vigotskis, K. Leongards, B. F. Skinners, A.Bandura u.c.
Tēma pētīta izmantojot, dažādu literatūru, atrodamos materiālus internetā un laikrakstos.
Izvirzītie uzdevumi, lai sasniegtu kursa darba mērķi ir:
• Iepazīties ar literatūras avotiem
• Izpētīt iedzimtības iedarbību uz cilvēka psihisko attīstību
• Izpētīt vides iedarbību uz cilvēka psihisko attīstību
• Izpētīt iedzimtības un vide mijiedarbību uz cilvēka psihisko attīstī
1.Personība
Jēdziens personība ir viens no visplašākajiem psiholoģijas jēdzieniem un līdz ar to arī viens no visbiežāk diskutētajiem. Pastāv daudzas teorijas, kas analizē cilvēka personības tapšanas ceļu. Teorētiķi joprojām diskutē par to, kas īsti ir personība, bet viens gan ir skaidrs – personības attīstība nebeidzas pusaudža vecumā, tā turpinās visu dzīvi. Tiek uzdots jautājums: vai katrs cilvēks ir personība, piemēram, tikko dzimis bērns, vai līdz ar nāvi pazūd personība, ar ko tā sākas ? Bija laiks , kad uzskatīja , ka cilvēks piedzimst kā balta lapa un ka vide, audzināšana šo lapu pieraksta, tas ir, cilvēks kļūst tāds, kāda ir vide, kurā viņš aug. Tad pastāvēja uzskats, ka personību nosaka iedzimtība, personība ir īpašību kopums, ko veido temperaments, atmiņa, domāšanas īpatnības, sajūtas griba u.tml. Neapstrīdama patiesība ir arī tā, ka pirmie dzīves gadi ir noteicošie personības izveidē. Pēdējo gadu atklājumi arvien apstiprina to pārdzīvojumu lomu, kas izjusti vēl tikai atrodoties mātes ķermenī. Pierādīts, ka nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, emocionāls stress, grūtnieces slimības vai viņas organismā nonākušās toksiskās vielas (alkohols, bez kontroles lietoti medikamenti u.c.) var radīt pārmaiņas bērna centrālajā nervu sistēmā, kā arī citos orgānos. Psihodinamiskās teorijas pārstāvji uzskata, ja māte pārdzīvo emocionālu stresu, arī auglis reaģē un atkarībā no sava pakāpeniski veidojošā rakstura dusmojas vai skumst. Ja runa ir par personības rakstura iezīmēm, tad ne vienmēr var dot viennozīmīgu atbildi, vai tās ir iedzimtas, grūtniecības laikā, dzemdību traumas rezultātā vai pirmā dzīves gada laikā iegūtas.
…
