Secinājumi
1) 2018.gada nodokļu reforma visbūtiskāk izmainīja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu;
2) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek grozīts katru gadu, lai sasniegtu optimālo budžeta ieņēmumu apmēru, piemērotu Latvijas nodokļa maksātāja ienākumiem;
3) Izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas attiecas gan uz nodokļa likmēm, gan uz neapliekamā minimuma piemērošanu, izraisīja daudz nesaprašanas un pieprasīja vairākus paskaidrojumus darba ņēmējiem;
4) Darba ņēmēji ar apgādājamajiem procentuāli iegūs no jaunas nodokļu reformas mazāk, nekā darba ņēmēji bez apgādībā esošas personas;
5) Jo lielāki atvieglojumi nodokļa maksātājam, jo mazāka ar IIN apliekamā summa un līdz ar to mazāks ieguvums no IIN likmes samazinājuma;
6) Nodokļa reformas “ieguvēji” ir lielāka daļa nodokļa maksātāju, kas saņem zema vai vidēja līmeņa algu. Jo zemāki ienākumi, jo lielāks procentuāls ieguvums;
7) Nodokļa reformas “zaudētāji” ir personas, ar augstiem ienākumiem (vairāk kā 62 800 euro gadā);
8) 2019.gadā IIN ieturējumi no algām ir mazāki salīdzinājumā pret 2017.gadu līdz brīdim, kamēr bruto alga nesasniedz ciparu, kas ir lielāks par 5234 EUR.
9) Lai gan ienākumam virs 1100 EUR netiek piemērots PMNM pozitīvais ieguvums no jaunas reformas turpinās. Pozitīvais rezultāts ir iegūts, pateicoties progresīvas IIN likmes piemērošanas principam – lielāks nodoklis tiek piemērots tikai tai daļai ienākumu, kura pārsniedz likumā noteikto, kurš apliekas ar mazāku likmi – 20%.
…