Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nozīme saimnieciskajā darbībā

Ievads
Nodokļi, nodokļu politika, nodokļu sistēma, aplikšana ar nodokļiem atrodas ikvienas valsts sabiedrības pastāvīgā uzmanības lokā. Jēdziens „nodokļi” ir cieši saistīts ar jēdzienu „valsts”, kura nodarbojas ar to iekasēšanu. Pēc nodokļu politikas var spriest par pašas valsts ekonomiskās attīstības stāvokli. Ja nodokļu sistēmā tiek likts akcents uz netiešiem nodokļiem, tad visticamākais, ka darīšana ir ar rūpnieciski vāji attīstītu valsti. Ja nodokļu struktūrā dominē tiešie nodokļi, kur ar apliekamo objektu kļūst pilsoņu ienākumi, tas jau raksturo augsti attīstītu ekonomiku.
Uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulēšana Eiropas Savienībā ir katras dalībvalsts kompetencē. Eiropas Savienībā tiek saskaņoti tikai netiešie nodokļi, tādi kā pievienotās vērtības nodoklis, nosakot tiem minimālās likmes.
Nodokļu politikas instrumentu pareiza pielietošana ir katras valsts uzdevums. Katra valsts nodokļu sistēmu veido atšķirīgi, izejot no izvēlētajām prioritātēm, tādēļ nav iespējams izveidot vienotu nodokļu sistēmu, ko varētu piemērot ikvienā valstī.
Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka vēlējos tuvāk iepazīties ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu saimnieciskās darbības veicējiem un izpētīt kā šis nodoklis ietekmē saimniecisko darbību, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa vietu Latvijas Republikas nodokļu sistēmā.
Tēma ir aktuāla tāpēc, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits ir liels un tam ir arī nozīmīga loma gan valsts, gan pašvaldību budžetu sistēmā, gan arī nodokļu sistēmā.
Pētījuma objekts ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa no saimnieciskās darbības metodes izvērtējums.
Darba mērķis ir izpētīt pieejamo informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa vietu LR nodokļu sistēmā, kā šis nodoklis ietekmē saimniecisko darbību un kā saimnieciskās darbības veicēji aprēķina un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, apkopot šo informāciju un veikt secinājumus.

…