Pēc autores domām šīs problēmas risināšanai nepieciešams izanalizēt likuma būtību un tā sekas pirms tā izdošanas, lai pēc iespējas vairāk novērstu likuma grozījumus, kuri veidojušies
nevīžības dēļ. Valsts iedzīvotājiem ir jābūt uzticībai valsts varas orgāniem un viņu izdotajiem likumiem. Kā arī nodokļu sistēmai ir jābūt viegli pārskatāmai un saprotamai jebkuram, bez speciālistu palīdzības. Tas ļaus iedzīvotājiem brīvi pārvaldīt savas finanses, zinot kādi nodokļi tiem jāmaksā un kādi atvieglojumi pienākas.
3. Latvijas patēriņa tirgus ir mazs, tādēļ ir svarīgi iegūt ienākums no eksporta. 2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro – par 224 miljoniem eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Preču importa vērtība sasniedza 15,08 miljardus eiro, par 836,6 miljoniem eiro jeb 5,3% mazāk nekā 2019. gadā, par ko liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka
izstrādājumi un kokogle, elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces.
Līdz ar eksportspēju Latvija saņemtu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus un darbiniekiem būtu algas un samaksāti nodokļi budžetā. Eksports noteiks to, vai augs Latvijas
ekonomika un iedzīvotāju ienākumi, kas ir atkarīgi no uzņēmēju sekmēm. Latvijā ir mazs tirgus, tātad lielākiem rūpniecības uzņēmumiem vienīgā iespēja augt ir eksportējot. Savukārt augot un veiksmīgi pelnot lielākiem uzņēmumiem, paplašinās darbības iespējas ar tiem saistītajiem mazajiem preču
ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī galu galā pieaug iekšzemes pieprasījums.
Darba autore veicot pētījumu par sistēmas uzlabošanu apskatīja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kur minēts, ka 2020. gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1143 EUR bruto, kas pēc aprēķiniem ir 841 EUR neto. Balstoties uz materiālās labklājības līmeni šī summa ir par zemu. Lai maksātu INN valsts iedzīvotāju vidējam algas rādītājam ir jābūt augstākam.…
