Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldības darbā

Ievads.
Politiskā līdzdalība – termins, kuram var būt dažāds skaidrojums. To var attiecināt uz dažāda veida aktivitātēm: balsošanu vēlēšanās, piedalīšanos politiskās kampaņās, valsts svētku gājienos, sapulcēs un citur. Tomēr parasti ar šo jēdzienu saprot ikkatra iedzīvotāja likumīgās darbības, kas lielākā vai mazākā mērā ir vērstas uz varas pārstāvju lēmumu ietekmēšanu.
Jau Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un šīs tiesības vistiešāk var realizēt vietējā līmenī. Vietējā pašvaldība ieņem nozīmīgu vietu sabiedrības dzīvē. Kaut arī lielai sabiedrības daļai neinteresē pašvaldības darbs, tomēr ir tendence, ka arvien vairāk iedzīvotāji ir ieinteresēti pašvaldības veiksmīgā darbā. Manuprāt, tas saistīts arī ar iedzīvotāju vispārējā izglītības līmeņa paaugstināšanos par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.
Pašvaldība ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, tās pienākums un atbildība ir darboties vietējo iedzīvotāju interesēs. “Lai nodrošinātu pašvaldību institūciju un amatpersonu reālu atbildību no iedzīvotājiem, to darbības kontroli, ļoti svarīga ir iedzīvotāju iniciatīva, viņu pašorganizētība, savu tiesību un interešu apzināšanās, viņu ieinteresētība vietējās nozīmes jautājumu risināšanā.”1
Latvijas sabiedrības tiesībām līdzdarboties ir izveidotas labas likumiskās iestrādnes - pastāv virkne likumu, kas nosaka konkrētas normas, kādā veidā vietējām pašvaldībām ir jāiesaista iedzīvotāji lēmumu pieņemšanas gaitā. Iedzīvotāji to var realizēt ar:
mutiskiem, rakstiskiem iesniegumiem, norādījumiem;
sapulcēm, mītiņiem, demonstrācijām, ielu gājieniem un piketiem;
tiesību jaunrades iniciatīvu;
projektu publisku apspriešanu.…