Iedzīvotāju tiesiskais statuss Senajā Romā

SATURS Ievads 3 Romas iedzīvotāji 4 Persona kā tiesību subjekts 5 Dižciltīgie (patricieši) un to tiesības 6 Vergi kā tiesību objekti 7 Brīvlaistā jeb klienta tiesiskais statuss 8 Plebeju tiesiskais statuss 8 Kolonu tiesiskais 9 Juridiskās personas kā tiesību subjekti 9 Secinājumi 10 Izmantotās literatūras un avotu saraksts 11 ********************* Romiešu sabiedrība balstījās uz būtiskām juridiskām atšķirībām starp pilsoņiem un nepilsoņiem, savukārt nepilsoņi dalījās brīvajos un nebrīvajos ļaudīs. Tā bija strikti noteikta sistēma ar pārmantojamu piederību attiecīgam sociālajam slānim vai šķirai. Mūsdienās persona un cilvēks ir sinonīmi. Senajā Romā tā nebija. Pēc romiešu tiesībām persona bija juridisks jēdziens, ar ko saprata brīvu cilvēku, bet ne vergu. Vergs tika uzskatīts par lietu, ko var pirkt, pārdot, dāvināt, novēlēt ar testamentu vai pat nogalināt. Tikai persona varēja būt tiesību subjekts. Visiem brīvajiem (tie, kas piedzimuši brīvi un tie, kas atlaisti brīvībā no tiesiski atzītas verdzības) tika piešķirta juridiska vienlīdzība privātajās tiesībās. Vergs (skaitliski liela iedzīvotāju grupa) atradās vienkāršas preces stāvoklī - tiesību objekts.