Iekļaujošā izglītība: par un pret argumenti

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku cieš no dažāda smaguma pakāpes garīgās attīstības traucējumiem un fiziskās veselības traucējumiem. Tomēr saskaņā ar Izglītības likuma 3. pantu (Izglītības likums, 1999), “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību”. Tas nozīmē, ka arī šie skolēni, kam ir noteikta diagnoze vai piešķirts kods, var mācīties parastajā skolā. Iekļaujošās izglītības mērķis ir nepieļaut diskrimināciju, mazināt izolāciju un negatīvo attieksmi, un nodrošināt visu skolēnu vajadzību apmierināšanu. Bet vai reālajā dzīvē viss izskatās tik pat gludi, kā “uz papīra”? Jo, lai veiksmīgi īstenotu iekļaujošo izglītību, katrai skolai ir jābūt nokomplektētai ar pietiekošo skaitu profesionāļu: skolas psihologu, sociālo pedagogu, speciālo pedagogu, logopēdu un skolotāja palīgiem. Diemžēl, ņemot vērā dramatisko situāciju ar skolotājiem valstī, vairākās skolās labākajā gadījumā ir tikai sociālais pedagogs, kurš noteikti nevar sniegt atbalstu visās klasēs, kur ir izglītojamie ar traucējumiem. Kā norādīts LV Portāls rakstā, “trūkst krietna skaita izglītības psihologu un speciālo pedagogu” (LVPortāls, 2023).
Pēdējie statistikas dati liecina, ka uz 2023./2024. mācību gadu speciālās izglītības iestāžu skaits valstī ir 39 (salīdzinājumā ar 2025./2016. m.g., kad to skaits bija 60) ar 4055 izglītojamiem, un 365 vispārējās izglītības iestādes, kur mācās 8032 izglītojamie ar speciālām vajadzībām (VIIS, 2023). Pētot datus, var redzēt, ka bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem ir krietni vairāk, nekā bērnu ar fiziskās attīstības traucējumiem.
Ņemot vērā lielu izglītojamo ar attīstības traucējumiem skaitu un speciālo pedagogu un psihologu trūkumu, rodas jautājums: vai tiešām iekļaujošā izglītība ir tik nepieciešama, vai tiešām mūsu valsts ir gatava to īstenot?
…