Par sava noslēguma darba tēmu es izvēlējos “Iekraušanas- izkraušanas darbu tehniskā nodrošinājuma sistēmas projektēšana dzelzceļa mezgla apstākļos”
Tā kā savu praksi es strādāju firmā, kas tikai nodarbojas ar kravu pārvadājumiem izmantojot tikai dzelzceļa pakalpojumus, tad savu gala projektu nolēmu taisīt par kraušanas darbiem tieši dzelzceļa mezglu apstākļos.
Darba es apskatīju kravas stacijas, konteinera punktu kopējo plānu un to darbību raksturojumu.
Aplūkoju dažādu celtņu, iekrāvēju, pārkraušanas modeļus, ierīces veidus un to raksturojumus.
Katrā kravu stacijā ir konteineru laukumi, ar kuriem es arī veicu savus aprēķinus: ierīcēm, laukumam, aprīkojumam un tā uzstādīšanai, pārstrādāšanas iespējām.
Kravu iekraujot jāpievērš ir uzmanība arī tās nostiprināšanai un līdz ar to es ielūkojos dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskos noteikumus, kā arī operācijas ar negabarīta un smagsvara kravām.
Nedaudz ieskatījos arī darba drošības un vides aizsardzībā.
Kravu un komerciālais darbs ieņem lielu lomu dzelzceļu ekspluatācijas darbībā un iekļauj jautājumu kompleksu, kurš ir saistīts ar pārvadājumu procesu sākuma un beigu operācijām – iekraušanu un izkraušanu, ar progresīvo pārvadājumu veidu organizēšanu – pakešu, konteineru. Pie kravu un komerciālā darba pieder arī jautājumi par vagonu un konteineru izmantošanu pēc laika un kravnesības, mijiedarbību ar citiem transporta veidiem, pārvadājumu plānošanu u.c.
Šajā darbā apskatīju un projektēju galvenos tehniskos pamatus, lai veiktu kravu un komerciālos darbus, lai organizētu kravu lauku un konteineru punktu noliktavu saimniecību, iekraušanas – izkraušanas darbu kompleksās mehanizācijas un automatizācijas līdzekļu izvēle, automātikas un skaitļošanas tehnikas līdzekļi, lai veiktu komercdarbību.
Kā galvenos darba uzdevumus es izvirzīju:
1 Mehanizācijas līdzekļu un aprīkojuma izvēle
2 Konteinerlaukuma un tā darbības projektēšana
3 Operāciju ar kravas celtņiem izpēte.
Dzelzceļa transporta darbības kravu un komerciālu darbu galvenais saturs ir:
iekraušanas – izkraušanas darbu mehanizācija;
kravu pārvadājumu tehnisko noteikumu izstrāde un to izpildes kontrole;
kravu saglabāšanas nodrošinājums un pārvadājumu paātrināšana;
kravu un komerciālo darbu vadības automatizācija;
kravu un komerciālās darbības organizēšana un vadība uz pievedceļiem;
pārvadājumu dokumentu noformēšana;
stacijas un pievedceļu darba vienotās tehnoloģijas izstrāde;
pārvadājumu operatīvā plānošana un racionalizācija ;
pakešu, konteineru un maršrutu pārvadājumu attīstība;
Augošs kravu pārvadājumu apjoms prasa stipru kravu saimniecības bāzi uz koplietošanas ceļiem un pievedceļiem, jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešana, patstāvīgi attīstīt pārvadājumu procesu. Tādēļ svarīgi ir izvēlēties pašus izdevīgākos mehanizācijas līdzekļus ko šajā darbā arī esmu aprakstījis
Transports ir viena no Latvijas tautsaimniecības svarīgākajam nozarēm, kas kravu pārvadāšanā (ieskaitot arī pasažieru pārvadājumus ) dod darbu apmēram 90 tūkst. cilvēkiem. Svarīgs faktors ir tas, ka Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, neaizsalstošās ostas un muitas noliktavu tīkls, dzelzceļa infrastruktūra dod lielas priekšrocības un labas iespējas transporta attīstībai. Ar transportu cieši saistīta virkne citu nozaru, tai skaitā enerģētika, lauksaimniecība, transporta mašīnbūve, tirdzniecība, izglītība un citas.
Transportam ir arī sava specifiskā nozīme: Tas aizpilda ģeogrāfisko atstarpi starp ražošanu un patērētājiem;
aizpilda laika atstarpi starp ražošanu un patērētājiem, nepieciešamība izmantot (patērēt) preci pēc noteikta laika sprīža;
kvalitatīva kravas nogādāšana noteiktā vietā.
Pastāv vairāki nosacījumi, kas jāņem vērā tiem, kas organizē kravu plūsmu ar transportu, izvēloties satiksmes līdzekli. Būtiskākie no tiem ir:
pārvadāšanas izmaksas (cena);
papildus izmaksu lielums;
transportēšanas gaitas ātrums;
kravas pārvadāšanas drošība;
satiksmes regularitāte un precizitāte;
transporta līdzekļa ietilpība;
satiksmes līdzekļa tehniskais iekārtojums;
- nosūtīšanas un saņemšanas vietas sasniedzamība;
satiksmes līdzekļu piemērotība, ņemot vērā apkārtējās vides aizsardzību.
Kravu stacija sastāv no transporta – noliktavu kompleksa, tehniskā parka ar pieņemšanas – nosūtīšanas, šķirošanas un izvilkšanas ceļiem, citreiz arī ar uzkalniņu vai pusuzkalniņu. Kravas stacijā tāpat tiek izvietots tehniskais kantoris, stacijas dežuranta un manevru dispečera telpas, vagonu tehniskās apkalpošanas punkts utt. Pie kravas stacijas pievienojas pievedceļi.
Pēc veicamā darba rakstura kravu stacijas iedalās:
1.iekraušanas stacijas – stacijās iekraušanas darbs pārsniedz izkraušanas darbu, parasti pie lieliem uzņēmumiem, kuri iegūst ražošanas izejvielas;
2.izkraušanas stacijas – stacijās izkraušanas darbs pārsniedz iekraušanas darbu, parasti stacija apkalpo lielu ražošanas – administratīvo centru ar attīstītu apstrādāšanas ražotnes;
3.iekraušanas – izkraušanas stacijas – stacijas apkalpo lielus ražošanas centrus un rajonus ar attīstītu ieguves un apstrādes ražotnēm;
4.pārkraušanas stacijas – stacijās veic pārkraušanu no viena ritošā sastāva citā ritošā sastāvā, ja stacija atrodas uz robežstacija, vai pārkrauj no ritošā sastāva uz citu transportu, piemēram, ostās.
Kravas stacijās veic šādas operācija: tehniskās – vilcienu izformēšana un formēšana, vagonu padošana uz un novākšana no kravas frontēm, sastāva apstrāde vilcienam pienākot un nosūtot; komerciālās – kravu pieņemšana, izsniegšana un svēršana, pārvadājumu dokumentu noformēšana, pārvadājumu maksas aprēķins un iekasēšana, kravu meklēšana, finansiālās un kases atskaites; kravas – iekraušana, izkraušana, pārkraušana un sortēšana. Atsevišķos gadījumos kravu stacijās veic vagonu mazgāšanu un dezinfekciju, kā arī citas operācijas.
Atkarībā no kravu apjoma stacijas iedalās sešās klasēs: ārpusklases, I, II, III, IV un V klases stacijās.
1.1Maršrutizācija no iekraušanas vietas, plāna izstrādāšana.
Nosūtīšanas maršrutu kalendārais iekraušanas plāns;
Viena no galvenām un visefektīvākām metodēm kravu vagonu plūsmas organizēšanā ir nosūtīšanas maršrutizācija vai maršrutizācija no iekraušanas vietas.
Par maršrutu sauc vilciena sastāvu ar noteiktu masu vai garumu, saformēts saskaņā ar formēšanas plānu no noteiktas funkcijas vagoniem pie noteikuma, ka vilciens brauks bez pārstrādes vismaz vienā tehniskajā stacijā.
Kravu pārvadājumu maršrutizācija no iekraušanas vietas ir vagonu plūsmas organizācija ne tehniskajā stacijā, bet tieši uz pievedceļa.…
