Es izvēlējos šo tēmu tādēļ, ka tehnika un tās attīstība man ir interesējusi jau diezgan ilgu laiku. Mūsdienās mēs pat īsti nevarētu iedomāties kaut ko, kas nebūtu kaut vai mazākajā mērā saistīts ar tehniku. Šī darba temata aktualitāte saistās lielā mērā ar to, kā cilvēks, gadsimtiem ritot, ir sev uzdevis ļoti nopietnu jautājumu, proti, kā varētu samazināt uz sevi, darba laikā iegūto, slodzi. Šo slodzi jeb tās lielāko daļu laika gaitā uz sevīm apņēmās uzņemties motori.
Mans konkrētais mērķis un uzdevums šajā darbā būs ļoti sīki censties izpētīt un saprast dažādo motoru un to sastāvdaļu konstrukcijas un darbības principus. Darbā es apskatīšu kā laika gaitā ir mainījušās pašu motoru un to sastāvdaļu galvenās konstrukcijas. Centīšos izpētīt un arī pastāstīt kā ir pareizi jākopj dažādās motora detaļas jeb sastāvdaļas.
Pats darbs ir sadalīts divās lielās daļās, proti, pirmajā un otrajā nodaļā. Pirmās nodaļas pētījumi ir vairāk vērsti uz iekšdedzes motoru uzbūvi un darbību, bet otrajā nodaļā es pētījumus centos vairāk vērst uz elektronikas pusi, kura savukārt ir arī ļoti stipri saistīta ar motoriem un to uzbūvi.
Visizplatītākais automobiļu motors ir iekšdedzes motors, kurā degviela sadeg tieši cilindrā un degvielas sadegšanas procesā radusies siltuma enerģija pārvēršas mehāniskajā enerģijā.
Atkarībā no izmantojamās degvielas veida izšķir šādus motorus: karburatormotorus, kas darbojas ar viegli iztvaikojošu šķidru vielu – benzīnu; dīzeļmotorus, kas darbojas ar smagu šķidru dīzeļdegvielu; gāzmotorus, kas darbojas ar saspiestu vai sašķidrinātu gāzi, kura automobilī uzglabājas speciāli paredzētos balonos.
Viencilindra motora darbības princips ir šāds. Cilindrā atrodas virzulis, kas var brīvi pārvietoties cilindra iekšpusē. Virzulis ar klaņa starpniecību šarnīrveidā savienots ar kloķvārpstas kloķi. Gāzes, kas rodas cilindrā, ātri sadegot degmaisījuma devai, sakarst un izplešoties rada spiedienu, kurš arī dod ierosmi virzulim kustēties. Tā kā virzulis šarnīrveidā savienots ar klani, kura otrs gals tāpat šarnīrveidā savienots ar kloķvārpstu, tad, pārvietojoties virzulim, līdz ar klani sāk kustēties kloķvārpsta un tās galā nostiprinātais spara rats. Virzuļa taisnvirziena kustība ar klaņa un kloķa starpniecību motorā pārveidojas kloķvārpstas un spara rata rotācijas kustībā.
Lai motora darbība turpinātos, periodiski jāievada jauna degmaisījuma deva. Pirms tam jāiztīra motors no izplūdes gāzēm. Šim nolūkam cilindra galvā izveidota izplūdes atvere, ko noslēdz vārsts. Spara ratu jāizgatavo pietiekami masīvu, lai tas, ieguvis ieskrējienu degmaisījuma sadegšanas laikā, varētu rotējot pārvietot kloķi un līdz ar to arī virzuli cilindrā līdz kārtējai degmaisījuma uzliesmošanai.…
