Iekštelpu gaisa piesārņojošās vielas, to ietekmes mazināšanas iespējas

3.TELPU VĒDINĀŠANA, VENTILĀCIJA UN GAISA KONDICIONĒŠANA
Gaisā var uzkrāties noteikts maksimālais ūdens tvaika daudzums, un tas ir atkarīgs no gaisa temperatūras. Ja gaiss ir +5°C vēss, tad tas saturēs nelielu ūdens tvaika daudzumu – apmēram 7 g/m³ gaisa. Siltākā gaisā ūdens tvaika daudzums ir daudz lielāks. Pie 20°C gaisa temperatūras tas var sasniegt līdz pat 18 g/m³. Relatīvā mitruma līmenis ļauj procentuāli izteikt, cik daudz ūdens tvaika salīdzinājumā ar absolūto gaisa mitrumu attiecīgajā brīdī ir telpā. Atgriežoties pie piemēra par 7 g/m³ gaisa, pie +5°C tas būs maksimālais relatīvais mitrums, bet tie paši 7g/m³ pie +20°C būs tikai 40% no absolūtā gaisa mitruma. Telpu vēdināšanas mērķis ir samazināt telpas gaisa mitruma līmeni, samazinot ūdens tvaika daudzumu gaisā. Atverot istabas logu ziemā, daļu siltā iekštelpas gaisa nomaina aukstais āra gaiss, kas satur noteiktu ūdens tvaika daudzumu. Aukstajam āra gaisam ieplūstot telpās, tas sasilst, un krītas arī tā relatīvais mitrums, kas attiecīgi samazina telpas kopējo relatīvo mitrumu. Šis process var notikt arī pretējā virzienā, piemēram, kad uz sienām vai citām ēkas daļām veidojas kondensāts. Ja virsma ir auksta un apkārtējais gaiss ir vēss, relatīvais mitrums būs augstāks. Ja ilgstoši telpā ir ļoti mitrs gaiss (>80%), tad saskarē ar sienas, caurules vai loga virsmu, var sākt veidoties pelējums.[8]
Darba telpu vēdināšanu reglamentē MK 125, kuros noteikts:
1. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti.
…