Secinājumi un priekšlikumi
Studiju darba izstrādes gaitā autore izvirzīja šādus secinājumus:
1. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika periodā (parasti gadā).
2. IKP pats pa sevi sniedz pārāk vispārināto priekšstatu par valsts ekonomiku. Tāpēc ekonomiskās situācijas raksturojumam bieži tiek izmantoti arī citi rādītāji – Nacionālais kopprodukts, Nacionālais ienākums un citi.
3. Lai iegūtu priekšstatu par ekonomisko attīstību dažādās valsts reģionos vai rajonos, tiek izmantot IKP sadalījums pa rajoniem vai reģioniem. Tas parāda, cik teritoriāli vienmērīgi ir ekonomikas attīstības tempi.
4. Savukārt, lai iegūt priekšstatu par valsts ekonomiskās darbības pamatvirzieniem, to izmaiņām, izmanto IKP sadalījumu pa darbības veidiem. Darbības veidu klasifikācijai parasti izmanto NACE klasifikatoru.
5. Lai aprēķinātu iekšzemes kopproduktu, tiek lietotās vairākas metodes. To var aprēķināt pēc saražotā galaprodukta vērtības un ražošanas procesā pievienotās vērtības metodes, pēc saražoto produktu un pakalpojumu galīga patēriņa metodes, kā arī pēc ienākumu sadales metodes.
6. Salīdzinot nominālo IKP 2009.gadā ar 2000.gada, varam redzēt, ka tas pieaudzis 3 reizēs. Savukārt reālais IKP salīdzinājumā ar 2000.gadu pieaudzis tikai uz pusi. Bet, kā mēs jau zinām, tieši reālais IKP parāda saražoto preču un pakalpojumu apjomu. Tāpēc, runājot par ekonomisko izaugsmi, saprātīgāk analizēt reālo IKP.
7. 2010.gada 3.ceturksnī IKP, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, pirmoreiz divu gadu laikā rāda palielinājumu par 50 milj. Tas nozīmē, ka krīze sāk atkāpties un Latvijas ekonomika beidzot sākusi attīstīties.
8. Salīdzinot četrus Latvijas reģionus, var redzēt, ka ekonomiskais līmenis nav vienāds. Visattīstītākais ir Kurzemes reģions. Vissliktāk attīstītākais, protams, ir Latgales reģions. Slikti ir attīstīti lauku rajoni, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir daudz zemākā līmenī nekā pilsētās.
9. Vislielākais īpatsvars Pievienotajā vērtībā ir pakalpojumu un tirdzniecības nozarēm, kā arī operācijām ar nekustamo īpašumu. Liels īpatsvara samazinājums, salīdzinājuma ar iepriekšējo nozari, ir būvniecības nozarei, kā arī viesnīcu un restorānu nozarei.
10. Salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm, Latvijā ienākumu sadale ir nevienmērīga un kopš 2004.gada situācija vēl pasliktinājās – Džini koeficients pieaudzis no 36,1 līdz 37,4.
Studiju darba izstrādes gaitā autorei radās šādi priekšlikumi:
1. Ekonomikas Ministrijai jāizveido labvēlīgāki apstākļi ekonomikas attīstībai lauku rajonos, jo tur ir daudz zemāks ekonomiskās attīstības līmenis. To varētu veicināt lielākas subsīdijas lauku uzņēmējiem, kā arī nodokļu atvieglojumi.
2. Lai palielināt lauku iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, Ekonomikas Ministrija varētu izveidot bezmaksas konsultāciju centrus dažādās Latvijas pilsētās lauku attīstības veicināšanai.
…
