Iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju labklājība

Secinājumi.
Darbā aprakstīju un izpētīju IKP un tā rādītājus, kā arī centos izprast kas ir iedzīvotāju labklājība un kādi lielumi, pozīcijas un statistikas dati to varētu raksturot. Jāsaka, ka salīdzinot IKP un iedzīvotāju labklājību, neveidojas kādas izteiktas sakarības, bet ļoti labi ir redzami krīzes nodarītie „postījumi”, kas atsaucas gandrīz uz visām no manis apskatītajām pozīcijām un statistikas datiem. Pēc krīzes ir vērojami lieli zaudējumi gan naudas izteiksmēs, gan arī pozīcijās, kas saistītas ar cilvēku dzīvi, darbībām, tēriņiem utt. Lai arī IKP ir pieņemts, kā mēraukla gan ekonomiskās attīstības rādītājiem gan, kā dzīves līmeņa noteikšanai, es uzskatu, ka, tomēr, tas to precīzi neatspoguļo. Ja runa ir par iedzīvotāju labklājību, tad precīzāk to var noteikt ar dažādu pētījumu palīdzību, kā "Prosperity Index 2012", kuru aprakstīju savā referātā. Tomēr, kamēr pasaulē nav viens noteikts rādījums, kas atspoguļotu cilvēku labklājību, jāsecina, ka tas tiek parādīts ar IKP uz vienu iedzīvotāju, lai arī tas tiek apstrīdēts.
Ja varētu teikt, ka pēdējos gados, precīzāk, pēdējā gadā visi rādītāji vairāk vai mazāk, bet norāda uz to, ka labklājības līmenis uzlabojas, tomēr ir atsevišķas pozīcijas, kuras aprakstīju nodaļā pie labklājības, kas pasliktinās vai nemainās. Piemēram vidējais ceļojumu ilgums pēdējos piecos gados nav mainījies, bet atkarībnieku (alkoholiķu un narkomānu) skaits ir paaugstinājies.
Ir rādītāji, kuri liecina par labklājības uzlabošanos, bet ir arī rādītāji, kuri parāda pretējo, tāpēc mēs viennozīmīgi nevaram teikt, ka IKP ir rādītājs, kas atspoguļotu cilvēku labklājības līmeni valstī.
…