Iekšzemes kopprodukts ir valsts teritorija saražoto gala produktu un veikto pakalpojumu summārā vērtība noteikta laika periodā. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, izlietojumu un ieņēmumiem gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās. Biļetenā publicētas tabulas par ražošanas un izlietojuma aspektiem.
Aprēķinot iekšzemes kopproduktu no ražošanas aspekta, vispirms nosaka preču un pakalpojumu izlaidi un starppatēriņu. Preču un pakalpojumu izlaide apkopo ekonomiskās darbības rezultātus par visām saimnieciskajām vienībām, ieskaitot pašnodarbinātās personas. Preču un pakalpojumu izlaidi uztver bāzes cenās, tas ir, vērtībā, kuru ražotājs saņem no pircēja par katru saražoto preces vai pakalpojumu vienību. To nosakot, neņem vērā par vienību maksājamos produktu nodokļus un saņemamās subsīdijas, kā arī atsevišķi aprēķinātos transporta izdevumus. Produktu nodokļi ir tie, kurus maksā produkcijas realizācijas brīdī - pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļi.
Starppatēriņš ietver preču un pakalpojumu vērtību, kas ražošanas izmaksu veidā pārskata periodā izlietota produkcijas ražošanai.
Atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides bāzes cenās siarppatēriņu, iegūstam pievienoto vērtību bāzes cenās. Pieskaitot tai produktu nodok|u neto vērtību, iegūstam iekšzemes kopproduktu.
…