Iekšpolitiskais stāvoklis tieši ietekmē valsts labklājību un performanci starptautiskajā arēnā. Valsts ārpolitiskos lēmumus un pieeju veido iekšienē esošās aktulitātes un norises, tādēļ var apgalvot, ka ja valsts iekšienē pastāv nemiera stāvoklis, tad arī tas radīs zināmu ietekmi uz starptautiskājā sistēmā izvirzītajām prioritātēm.
Polarizācija – process, kura ietvaros notiek, piemēram, cilvēku vai viedokļu, sadale divās pilnīgi pretējās grupās. Polarizāciju iespējams vērtēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Valsts iekšpolitikā pastāvot divām pretējām partijām vai sabiedrības grupām, indivīds vieglāk spēj sevi idenficēt ar vienu no tām, balstoties uz kopīgām interesēm, uzskatiem un vīzijām. Vienlaikus pārlieku izteikts polarizācijas līmenis, kas iekļauj arī agresivitātes pazīmes, var būt kā iemesls masu protestiem un pastiprināt iedzīvotāju lokā pastāvošo naidu, konflikta situācijas.
Amerikas Savienotās valstis (turpmāk tekstā – ASV) raksturojama kā valsts ar izteikti novērojamu iekšzemes polarizāciju, ko apliecina divu galveno politisko partiju popularitāte, sabiedrības dalītie uzskati par tematiem kā rasisms u.c. faktori. Baraka Obamas (Barack Obama) un Donalda Trampa (Donald Trump) prezidentūras laikā, arvien vairāk iezīmējās un aktualizējās ASV pastāvošā iekšpolitiskā polarizācija gan sabiedrības, gan politisko spēku lokā, tomēr jāmin, ka tā jau ir vēsturiski veidojusies problemātika.…