Latvijas likumdošanā definēts ka Ierēdnis ir persona, kas Valsts kancelejā, ministrijā, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sekretariātā, kā arī ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē (turpmāk arī — iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finansu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.1
Efektīga valsts pārvalde ir viens no demokrātiskas valsts pamatiem. Valsts administrācija (pārvalde) ir domāta kā valsts uzdevumu pildīšana. Daļu šo uzdevumu pilda publiski – tiesiskas juridiskas personas (valsts pārvaldes iestādes) uz valsts pilnvarojuma pamata un likumā noteiktās robežās.2
Izpildvara nav iespējama bez cilvēkiem, tāpēc valsts iestāžu darbībai tiek veidots aparāts, kas sastāv no valsts ierēdņiem (personas, kas atrodas valsts civildienestā) un pārējiem darbiniekiem. Valsts civildienests - valsts profesionāli sagatavotu valsts ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisko lēmumu realizācija. Tas ir pastāvīgs (neatkarīgi no pie varas esošās valdības), tādā veidā saglabā valstisko darbību pēctecību.
Valsts civildienesta attiecības regulē Saeimā 2000.gada 7.septembrī pieņemtais “Valsts civildienesta likums”, spēkā no 2001.gada 1.janvāra, arī MK noteikumi “Par ierēdņu disciplinārsodiem”, “Korupcijas novēršanas likums” un citi normatīvie akti.
Civildienestam ir jāīsteno stabilu, efektīvu, atklātu un paredzamu valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs.3.
Valsts prasa no ierēdņiem ziedot valsts darbam visas savas spējas un zināšanas un pretī tā nodrošina savu darbinieku eksistenci un rada viņiem tādus darba un eksistences apstākļus, kādos darbinieks varētu ilgi uzturēt savas darba spējas
Birokrātija ir pastāvējusi dažādās sabiedriskajās sistēmās, izņemot pirmatnējo kopienu. Jau Romas impērijā, sevišķi sākot no Diokletiāna administratīvajām reformām 3. gs. beigās, darbs valsts iestādēs bija izveidots pēc birokrātiskās iekārtas principa. Savukārt organizēta, profesionāla ierēdniecība Eiropā pakāpeniski izveidojusies aptuveni 500 gadu ilgā attīstībā.…
