Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Vispirms jāatzīmē, ka autors ar savu runu uzrunā tikai “cienītos kolēģus”, aizmirstot Saeimas sēdes vadītāju. Runas struktūru ( kaut arī tas nav uzskatāmi parādīts) autors veidojis, nodalot ievaddaļu, iztirzājumu un nobeigumu. Ievaddaļu veido autora viedoklis, par izskatāmā jautājuma aktualitāti. Autors ievaddaļā izklāsta patreizējo situāciju ( daudzos likumos tiek paredzēts sods par tādu jēdzienu kā “gods” un “cieņa” aizskaršanu privāto tiesību jomā, tomēr publiskajā jomā tāds netiek paredzēts), piedāvā salīdzināt jēdzienu “okupācijas fakts” ar jēdzienu “holokausts” vai “genocīds”, uzsverot, ka par pēdējo minēto jēdzienu zaimošanu daudzās valstīs tiek paredzēti sodi.
Iztirzājuma daļā autors uzdod retoriskus jautājumus, piemēram, “vai latviešu cilvēks - un šinī gadījumā ne tikai latviešu cilvēks, bet arī Latvijas Republikas pilsonis - ir spējīgs saglabāt tādus jēdzienus kā „nacionālā pašapziņa” un „nacionālais pašlepnums”? Vai ir spējīgs vērsties pret tiem, kas kropļo šos jēdzienus un kas noliedz tos?”. Iztirzājuma pārējā daļā autors sniedz to cilvēku, kuri noliedz okupācijas faktu, subjektīvu raksturojumu, iedalot tos grupās (“sapņotāji”, “nelieši”, “garīgi slimi”), kā arī pauž savu viedokli par nepieciešamību risināt jautājumu citādi nekā līdz šim. (“Un tāpēc ir dažādi varianti, kā viņus pamācīt. Un šī naivā runāšana, ka vajag viņiem stāstīt un stāstīt, neko nedos. Un tāpēc vajadzētu tomēr padomāt.”)
…