Ieskats neogotikas arhitektūrā Latvijā, tās paraugi

19. gs. otrajā pusē arhitektūra Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, attīstījās pretrunīgi. Tā neieguva formu stilistisku viengabalainību, kā tas notika iepriekšējos vēsturiskajos posmos, bet plaši izmantoja pagājušo posmu stilistikas atdarinājumos. Līdz ar to par mākslinieciskās kompozīcijas metodi kļuva eklektisms un stilizācija.
Eklektisma un stilizācijas izplatību veicināja arī zinātnes – it īpaši vēstures un arheoloģijas straujā attīstība. Arhitekti radīja ēku māksliniecisko stilistiku, smeldamies estētiskās atziņas vēsturē, vēsturisko stilu arhitektūrā. Eklektisma celtņu fasādēs bagātīgi izmantoti dažādi arhitektoniskās apdares elementi un detaļas. Visbiežāk tās ir gan gotikas dekora formas, gan arī renesanses un klasicisma arhitektūras orderu elementi, daudzveidīga profila dzegu joslas, sandriki un ornamentika.
Izplatīti bija arī stilizējumi- kāda viena atsevišķa stila atdarinājumi. It īpaši vienā stilistikā mēdza celt sabiedriskās ēkas. Lai gan stilistiski 19. gs. otrās puses Eiropas arhitektūrā tika variēti agrākie sasniegumi ēku projektēšanā un tehniskajā apdarē, kā arī labiekārtošanā bija vērojams liels progress.
No sabiedriskajām ēkām 19. gs. otrajā pusē pirmajā vietā izvirzījās jaunās finansu iestāžu (biržu, banku) celtnes, dažādu korporāciju un biedrību nami, baznīcas, mazāk tika celtas skolas, ārstniecības un kultūras iestādes. Sabiedrisko ēku arhitektoniskajā dekorā Latvijā ļoti populāri bija itāliešu renesanses un gotikas, kā arī baroka un klasicisma arhitektūras formu stilizējumi. Šos objektus projektēja lielākoties Vācijas un Pēterburgas arhitekti, kas bija cieši saistīti ar vietējām vācu aprindām. …