Secinājumi
Joprojām pastāv risks, ka aizvien būs cilvēki, kas kristietībā aplami iesakņotās atziņas piedēvēs dzimumu sadalījumam un ieganstam turpināties dzimuma duālisma negatīvajām izpausmēm. Ir jāatzīst, ka paša apustuļa Pāvila “jaunavas” un “līgavas” metafora piemērošana draudzei, līdz ar tēlaino raksturojumu par apustuļiem kā “tēviem”, tomēr atver durvis patriarhālo vērtību un seksuālā duālisma atjaunošanai. Bet, kā mēs redzējām, problēma rodas interpretācijā, kas rodas tulkošanas procesā, vai pielīdzinot Svēto Rakstu tekstus pilnīgi dažādos kontekstos un apstākļos. To varētu palīdzēt risināt tikai turpmāka atgriešanās pie pamata tekstiem un ieskatīšanās to tapšanas vēsturiskajos un sociālos apstākļos, kas palīdzētu arī mūsdienās pareizi piemērot šos tekstus attiecīgajiem apstākļiem. Bet, kā diemžēl var novērot, cik viedokļu, tik atbilžu. Atbildība gulstas uz katra paša savas izpratnes un stereotipu pamatojuma pārbaudi.
Mūsdienās tik populārā tendence nonivelēt jebkuru no abiem dzimumiem ir otra galējība ar ko sastopamies. Šodien, kad vīrietis un sieviete var izvēlēties, vai kļūt par pretējo dzimumu, vai ko citu pat līdz bioloģiskam līmenim, tiek atņemts sabiedrībai redzējums, kas ielikts Svētajos Rakstos, kas katram dzimuma dod savu unikalitāti un diferenci. Tāpēc aktuāls paliek jautājums, vai šeit neizpaužas grēkā krišanas sekas, ka sievietes (radikālais feminisms) “kāro” iegūt to, kas ir vīrietim, “tīko” kļūt par vīrieti, aizmirstot un atņemot sev šo īpašo Dieva doto unikālo misiju kalpot pasaulei un būt par dievišķu palīgu tiem, kam ir nepieciešama palīdzība.
…