Manuprāt, viena no jauno laiku vēstures interesantākajām personībām ir Mārtiņš Luters, jo tieši viņš aizsāka reformācijas kustību, radot jaunu konfesiju – luterānismu. Mācoties vēstures stundās par reformācijas kustību, mani ieinteresēja Lutera personība, kas tika tik pretrunīgi vērtēta – vieni Luteru apbrīnoja, savukārt citi ienīda un nolādēja.
Lai tuvāk iepazītu M. Lutera dzīvi un darbību izlasīju E. Grīšļa sarakstīto grāmatu “Mārtiņš Luters – reformators”, izmantoju arī faktus no Dž. M. Kitelsona “Luters – reformators. Mārtiņa Lutera biogrāfija”.
MĀRTIŅA LUTERA BĒRNĪBA UN DARBĪBA
Arī lieli vīri piedzimst kā mazi bērniņi, par viņu nākšanu pasaulē priecājas tikai ģimene. Tā tas notika arī ar Luteru ģimenes dēlu, dzimušu 1483. gada 10. novembrī. Pēc tā laika paražas viņu kristīja jau dienu pēc dzimšanas. Tā kā tā bija Sv. Mārtiņa diena, tad jauno atvasi nosauca par Mārtiņu.
Par Mārtiņa bērnu dienu ziņām sīku ziņu trūkst un pieejami ir tikai atsevišķi fragmenti. Zinām, ka abi vecāki, Hanss un Margarēta, bija zemnieku atvases un tīras vācu izcelsmes. Tā kā jaunākais dēls mantoja mājas un pārējie bērni nesaņēma neko, tad Hanss jau jaunībā iesāka strādāt tuvējās vara raktuvēs. Darbs bija smags, bīstams un vāji atalgots. Tomēr ar lielu uzcītību un ne mazāk lielu taupību Hanss pamazām uzstrādājās, kļūstot par priekšstrādnieku, tad darbu vadītāju un beidzot pat par vairāku mazu raktuvju līdzīpašnieku. Bet rocība vienmēr vēl palika šaura.
Par saviem astoņiem bērniem abi vecāki rūpējās no sirds, domājot ne tikai par dienišķo iztiku, bet arī par nākotni. Katru vakaru pie bērnu gultas skaitīja lūgsnas; pamudināja arī uz tālāku izglītību. Hansa lielā cerība bija, ka dēls Mārtiņš studēs tieslietas, labi apprecēsies un spēs atbalstīt vecākus viņu vecuma dienās.…
