IEVADS
Tēmas ”Ievērojamākās Latvijas kaimiņvalstu arheoloģiskās kultūras (balti un somugri)” izvēli noteica mana interese par Lietuvas un Igaunijas aizvēsturi un kultūrām, kas tajās pastāvēja. Man šķita interesanti apskatīt literatūrā atrodamo informāciju par Baltijas teritorijā dzīvojošo cilšu un to kultūru izplatību un mijiedarbību.
Ziņas par kādas zemes un tautas pagātnes laikmetiem nav vienādā mērā pilnīgas, vispilnīgākās tās ir tagadnei tuvāk stāvošajiem laikmetiem un tam laikam, kurā mēs dzīvojam. Lai varētu atklāt un izpētīt pagātnes notikumus un to cilvēku dzīvi, kultūru, kas ir bijuši mūsu priekšteči, lielu ieguldījumu sniedz arheoloģiskie materiāli, kas ļauj ieskatīties tūkstošiem gadu atpakaļ un veidot zināmus secinājumus par tā laika dzīvi.
Darba mērķis ir hronoloģiskā secībā izveidot priekšstatu par kaimiņvalstu kultūrām, kas ir pastāvējušas Baltijas teritorijā aizvēsturiskajos laikos.
Darba uzdevumi ir apkopot pieejamā literatūrā informāciju par kaimiņvalstu arheoloģiskajām kultūrām un izveidot to hronoloģiskā secībā, kā arī sniegt ieskatu par kaimiņvalstu kultūrām, kas bija izplatītas Latvijas teritorijā.
Referāts sastāv no 2 nodaļām. Referāta apjoms ir 15 lpp. un pielikums. 1.nodaļā ”Baltijas teritorijā izplatītās arheoloģiskās kultūras” tiek stāstīts par baltu un somugru priekštečiem un kultūrām, kas ienāca un izplatījās mūsdienu Baltijas teritorijās. 2.nodaļā ”Ķemmes - bedrīšu keramikas un auklas keramikas kultūras un to pārstāvji” tiek dots ieskats par ķemmes- bedrīšu keramikas un auklas keramikas arheoloģiskajiem materiāliem un to izplatību.
1.nodaļa.Baltijas teritorijā izplatītās arheoloģiskās kultūras
Pirmie cilvēki mūsdienu Baltijas valstu teritorijās varēja apmesties pēc leduslaikmeta beigām. Ledājs vairāku simtu metru biezā ledus slānī klāja Ziemeļeiropu līdz mūsdienu Berlīnes - Varšavas līnijai. Klimatam kļūstot siltākam, ledāji sāka kust un lēnām atkāpties no šīm teritorijām uz ziemeļiem. Vispirms ledājs atkāpās no tagadējās Lietuvas dienvidaustrumu un dienvidu daļas, bet ziemeļrietumu Igaunija no ledāja atbrīvojās tikai 9.g.t. pr. Kr., līdz ar to mūsdienu Baltijas teritorija atbrīvojās no ledāja 15 000-8 000 g.pr.Kr. Veidojās Baltijas ledus ezers[1]. Pašas senākās cilvēka un ziemeļbrieža pēdas atrastas Karaļauču (agrākajā Austrumprūsijas teritorijā, tagad – Kaļiņingradas) apvidos(vairāk nekā 100 ziemeļbriežu kaulu atradumi). …
