Nobeigums
Visi minētie reformatori bija ieguldījuši lielu darbu saistībā ar ticību, reliģiju, baznīcām, 16. gadsimta otrajā pusē kalvinisms nomainīja luterānismu kā dominējošo protestantu kustību Eiropā.
Džons Viklifs apšaubīja pāvesta kā baznīcas galvas īpašās pilnvaras un noliedza pāvesta kūrijas nepieciešamību. Viņš neatzina pāvesta tiesības uz virsvadību pār visiem ticīgajiem. Viņaprāt, visas īstenās reliģiskās patiesības ir atrodamas nevis pāvesta rīkojumos, bet tikai Svētajos Rakstos. Džons Viklifs pārtulkoja Bībeli angļu valodā. Viklifs neatzina svēto un relikviju godināšanu, kā arī grēksūdzes. Viņaprāt, baznīcai nav vajadzīgi nekādi īpašumi un tai nav jājaucas laicīgās lietās. Čehijas studenti Džona Viklifa idejas izplatīja Prāgas universitātē, kur tās ar sajūsmu uzņēma studenti un mācībspēki, jo īpaši Prāgas universitātes maģistrs un tautas sludinātājs Jans Huss.
Jans Huss visas savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Savos darbos un publiskajos sprediķos Huss uzsvēra personisko dievbijību un dzīve šķīstību Tā kā Huss no saviem uzskatiem negribēja atkāpties 1415.g. viņu sadedzināja uz sārta, viņa nāve izraisīja milzīgu sašutumu čehos un nacionālās kustības vilnī. Jans Huss iemantoja slavu kā moceklis.
Martins Luters bija vācu domātājs un sabiedriskais darbinieks, luterisma dibinātājs. Viņš ticēja, ka katra mūsu rīcība nāk no Dieva. Viņa reformācijas iesākumu tiek uzskatīts 1517. gada 31. oktobris, kad Martins Luters iepazīstināja universitātes kolēģus ar paša sagatavotajām 95 tēzēm. 1522. gadā Luters uzsāka publiskās dievlūgšanas reformu, padarot Mises ceremoniju brīvāku un nepiespiestāku.
Vācijas zemāko kārtu vidū popularitāti iemantoja Tomass Mincers. Tomass Mincers bija protestantu sludinātājs, Lutera sekotājs, viens no vācu zemnieku kara iedevesmotājiem un vadītājiem. Mincera vadītais pūlis grāva katoļu baznīcas, izlaupīja klosterus, nogalināja katoļus to mājās, izlaupīja pat pilis un muižas, nogalinot to iedzīvotājus kā "neticīgos". Sodīts ar nāvi, sacērtot gabalos un galvu uzspraužot uz mieta mira 27. maijā.
Šveiciešu reformators un reformācijas līderis Ulrihs Cvinglijs. Pēc piespiedu pārcelšanās uz Einzīdelni Cvinglijs, domājot par Baznīcas pārkāpumiem, sāka attīstīt evaņģēliskus uzskatus. 1518. gadā viņš kļuva par tautas sludinātāju Cīrihes Lielajā katedrālē. Viņš lasīja lekcijas par Jauno Derību un, cītīgi sadarbojoties ar Cīrihes padomi, uzsāka pilsētas reformas.
Žans Kovins bija ietekmīgs franču teologs un mācītājs protestantu reformācijas laikā. Viņš bija galvenā figūra kristīgās teoloģijas sistēmas attīstībā, ko vēlāk nodēvēja par kalvinismu. Kalvins stingri aizstāvēja uzskatus, ka visa pasaule ir pilnīgi pakļauta Dieva gribai, ka visi cilvēki nes sevī iedzimto grēku un tāpēc neglābjami ir iestinguši ļaunumā, no kura pašu spēkiem nespēj atsvabināties. No septiņiem sakramentiem Kalvins atzina tikai divus- kristību un Svēto vakarēdienu.
Tas īsumā ir pats svarīgākais, kas būtu jāatceras izdzirdot vārdus „īevērojamākie reformatori”, lai neapkaunotu sevi.
…
