Pēc I Pasaules kara uzvarējušās lielvalstis Baltijas valstis uzlūkoja kā sanitāro koridoru, kas aizsargātu pārējo Eiropu no Padomju Krievijas, savukārt Vācija – Baltijas valstis kā ekonomiskās izmantošanas nākamās kandidātes, lai gan paši interešu objekti nevēlējās būt par lielvalstu stratēģiskās un ideoloģiskās cīņas arēnu1.
Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Igaunija 1918. gada 24. februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku, bet vēl 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Padomju Krievijas armiju un vācbaltiešu karaspēku. Pēc ilgām un grūtām sarunām Padomju Krievija atzina Igaunijas neatkarību 1920.gadā 2.februārī. Igaunijas pagaidu valdība 1920.g. 15.jūnijā apstiprināja valsts konstitūciju, kas balstījās uz Veimāras, Francijas, ASV un Šveices konstitūcijas modeļu apvienojumu Liberālās demokrātijas laiks (1920 – 1934) tika pakļauts nemitīgām cīņām starp partijām, kas noveda pie neskaitāmām valdības maiņām. 1933.g. beigās aizsākās diskusijas par jaunas konstitūcijas nepieciešamību, tās izveide tika uzsākta 1934.g. janvārī un tā paša gada aprīlī bija paredzētas vēlēšanas, bet tās arī nekad nenotika, jo 1934. 12.martā labēji noskaņotais Konstantīns Petss realizēja valsts apvērsumu, un Igaunija kļuva viena no daudzajām autoritārajām valstīm A-Eiropā.2
20.gados veiktajā pirmajā tautu skaitīšanā Igaunijā apmēram 87% no visiem valsts iedzīvotājiem, 13% piederēja mazākumtautībām, no kuriem latvieši ieņēma ceturto vietu3. 30.gadu vidū Igaunijā dzīvoja mazāk par 1,25 miljoniem iedzīvotāju4, no kuriem pilsētu un lauku iedzīvotāju attiecība bija 33/67. Nacionālās minoritātes Igaunijā bija 1/10, no kuriem krievi veidoja vislielāko minoritāti ar augstāko lasītnepratēju skaitu5.
Igaunijas vietu pasaules saimniecībā nosaka gan iekšējie, gan ārējie faktori. Iekšējie – jaunas demokrātiskas valsts attīstība, lauksaimniecības un rūpniecības atjaunošana. Ārējie – „Lielā depresija”, Versaļas – Rīgas sistēmas nestabilitāte u.c. Ņemot vērā to, ka Igaunijas valstiskā pastāvēšana norisinājās ļoti īsu laiku, tā bija sasniegusi savu saimniecisko iespēju maksimumu līdz 1939.g.nogalei Baltijas reģionā, kļūstot par nozīmīgu starptautisku un tirdzniecības partneri reģionā. …
