Igaunijas iekšpolitika 1920.-1939.gadā

1920. gada jūnijā, vēlēšanu asambleja apstiprināja pirmo Igaunijas Republikas konstūciju., izmantojot Veimāras republikas, Šveices, francijas un ASV konstitūcijas modeli. Igaunija tika proklamēta kā demokrātiska, parlamentāra republika, kur “ vara pieder tautai”. Tika izveidota ekstremāli liberāla konstitūcija ar augstāko likumdošanas orgānu – parlamentu. Riigikogu, parlaments , kas sastāv no 100 locekļiem un tiek ievēlēts uz trim gadiem un ar tiešu, aizklātu, proporcionālu vēlēšanu sistēmas principu. Igaunijas Republikas iedzīvotājiem bija ( gan vīrieši, gan sievietes) vēlēšanu tiesības no 20 gadu vecuma. Un konstitūcija garantēja demokrātiskas tiesības un brīvības, un lai konstitūciju mainītu bija nepieciešams referendums.
Liberālās demokrātijas politiskā dzīve starp 1920 – 1934 raksturojās ar daudzām partijām, nežēļīgām politiskajām cīņām, un biežām valdības miņām. (kopā 23 valdības).
Trīs galvenie spēki dominēja Riigikogu: kreisais spārns ( Strādnieku partija, Igaunijas Sociāldemokrātu strādnieku partija), labais spārns ( Zemnieku savienība, Kristīgā tautas partija), un centrs (Igaunijas tautas partija). Šīs trīs bija vairāk vai mazāk balansā, bet bija arī tendence pieaugt labējo partiju iespaidam, un samzināties kreiso partiju iespaidam. Labējās un centra partijas dominēja koalīcijas valdībās.
…