Rezultātā, tika atlasīti divi laikraksta numuri, viens decembra mēneša un viens janvāra. Šajos numuros bija atvēlēts pa vienam rakstam saistībā ar šo tēmu. Atšķirība bija tāda, ka decembra numurā, kad Igaunijā vēl nebija ieviests eiro šim jautājumam tika atvēlēts vesels atvērums, kurā bija iespējams izlasīt gan par to, ka Igaunijas iedzīvotājus satrauc cenu kāpums, gan par priekšnoteikumiem, kas jāizpilda, lai varētu pāriet uz eiro, kā arī daži interesanti fakti un tehniskas lietas u.c. Savukārt janvāra izdevumā bija viens raksts, kas nebūt nebija pa visu atvērumu un bija veltīts tam, lai pateiktu, ka Igaunijā ir konstatētas viltotas eiro banknotes.
Ārzemju ziņu izvēle tiek balstīta uz devianci, kas ir kaut kas neparasts, ievērojams, sensacionāls. Šī deviantā notikuma rezultātā notika sociālas izmaiņas, ko medijs arī apstiprināja. Kā arī šeit parādās, ka medijs nosaka, cik svarīga šī ziņa ir, attiecīgi pirms ieveišanas tas bija svarīgs notikums, savukārt pēc, tas vairs nav nekas unikāls.1 Manuprāt, ārzemju ziņu izvēle nebalstās vienu uz devianci, bet arī uz valsts ārpolitikas nostādnēm. Vadis Zatlers uzsvēra, ka „Latvijas galvenais vidēja termiņa mērķis ārlietās ir politiskās un ekonomiskās konkurētspējas atgūšana. Tas ir uzdevums, ko var paveikt tikai tad, ja valsts ārējā darbība ļoti cieši sasaistās ar to, kas notiek valstī iekšienē.” 2Šī nostādne pauž domu, ka, lai Latvija spētu augt un attīstīties ir nepieciešams saskņot kā ārējās darbības, tā to, kas notiek valsts iekšienē, kas parādā tiekšanos uz harmoniju un vēlēšanos radīt par sevi labu iespaidi, attiecīgi lai saglabātu labas attiecības ar kaimiņvalsti, Latvijai ir svarīgi, kas notiek Igaunijā un rīkoties atbilstoši situācijai.…