Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika periodā (parasti gadā).
IKP atšķiras no nacionālā kopprodukta ar to, ka neņem vērā starptautisko ienākumu sadali, mērot to, cik daudz vērtības ir radīts tajā teritorijā, nevis cik daudz ieņēmumu tā ir guvusi.
Nominālais IKP ir tieši naudas cena precēm un pakalpojumiem, tomēr parasti lieto reālo IKP, kurā tiek ņemta vērā inflācija, lai varētu salīdzināt preču un pakalpojumu daudzumu.
Lai salīdzinātu dažādu valstu IKP, ja tie ir mērīti dažādās valūtās, ir divas metodes, kas bieži dod ļoti atšķirīgus rezultātus:
1.pēc valūtas kursa;
2.pēc relatīvās pirktspējas.
Lai tuvinātu svarīgāko makroekonomisko aprēķinu metodoloģiju Eiropas kontu sistēmas (ESA 95) prasībām, 2004.gada 1.ceturksnī tika mainīta IKP vērtība faktiskajās un salīdzināmajās cenās 1995.- 2003.gadiem. Tas pamatā saistīts ar aprēķinu pilnveidošanu par pamatlīdzekļu nolietojumu (amortizāciju), kā arī par nosacīti noteikto īres maksu paša īpašnieka apdzīvotajos mājokļos.
Vispārējās valdības sektora un Mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju sektora organizācijas pamatlīdzekļu nolietojumu nenosaka, un tāpēc šos apjomus nosacīti novērtē statistikas iestādes, balstoties uz datiem par pamatlīdzekļu vērtību un to lietošanas ilgumu. Šajos aprēķinos pamatlīdzekļi līdz šim bija novērtēti atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un to vērtība bija vairākkārt zemāka par pašreizējo tirgus vērtību.
Eiropas kontu sistēmas prasība ir, ka pamatkapitāla patēriņš (kas jānošķir no amortizācijas, ko lieto nodokļu aprēķiniem vai grāmatvedībā) jāaplēš, par pamatu ņemot uzkrātos pamatlīdzekļus un dažādu to kategoriju iespējamo vidējo ekonomisko mūžu. Uzkrātie pamatlīdzekļi jānovērtē kārtējā perioda pircēju cenās, tas ir, pēc pašreizējās atjaunošanas vērtības. Pamatlīdzekļi pārvērtēti, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra būvju reģistra datus par dzīvojamo ēku un valsts iestāžu platībām, Autoceļu direkcijas informāciju par autoceļu garumu un datus par atbilstošajām jaunās būvniecības cenām, tā iegūstot pamatlīdzekļu vērtību pašreizējās cenās.
Eiropas kontu sistēmā kā ražošanu uztver arī pašu īpašnieku apdzīvoto mājokļu pakalpojumus, ko līdz šim noteica, izmantojot datus par īpašnieku apdzīvoto mājokļu platību un vidējām īres maksām atbilstošajā reģionā. Sakarā ar to, ka Latvijā privatizācijas rezultātā īpašnieku apdzīvoto dzīvokļu īpatsvars ir palielinājies līdz 80% un privāti īrēts fonds ir mazāks par 10%, bija jāaprēķina potenciālā īres maksa pēc “lietotāju izmaksu metodes”. Īpašnieku apdzīvotajam fondam tika aprēķināta dzīvokļa vērtība pašreizējās cenās. Šo nosacīto mājokļa vērtību izmantoja, lai noteiktu pamatkapitāla patēriņu , ņemot vērā mājokļa lietošanas ilgumu. Aprēķinā ņemti vērā arī nodokļi par zemi, ekspluatācijas izmaksas, neto apdrošināšanas izmaksas u.c. Tā tika iegūta potenciālā īres maksa gadam.…
