Ilgtermiņa kredītu pieejamība ir būtisks priekšnosacījums tautsaimniecības veiksmīgai attīstībai Latvijā. Saprotot to, kāda bijusi šīs parādības attīstība kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, var saprast kāpēc daudzi procesi mūsu valstī ir norisinājušies tā un ne savādāk, var kompleksi analizēt pieļautās kļūdas un novērst nevēlamās tendences. Lai arī bankām prioritāras ir peļņas intereses, tomēr tās nevar neņemt vērā ekonomiskās sekas, kādas var rasties, ja pastiprināti tiek kreditēta viena vai otra tautsaimniecības sfēra. Izejot no tā, visas tendences tiek analizētas kopumā.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā ir būtiski palielinājies potenciāli pieejamo ilgtermiņa kredītu apjoms. Kompleksā ar citām ekonomiskās dzīves parādībām, daudzos speciālistos un interesentos tas rada jautājumu, vai nevar notikt ekonomikas pārkaršana. Kompleksi šo jautājumu ir pētījusi Raita Karnīte1. Pirmkārt jau autore norāda uz vairākām zīmīgām parādībām pēdējo gadu Latvijas ekonomikā - 2002.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 6,1%, tai skaitā 2002.gada pēdējā ceturksnī – par 8,3%. Arī 2003.g. sākums bija veiksmīgs Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ražošanas apjomu pieaugums ir sasniegts visos rūpniecībai pielīdzinātos darbības veidos un visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Ievērojams pieaugums vērojams arī eksporta nozarē.
Mazumtirdzniecības apgrozījums 2003.gada janvārī, salīdzinot ar 2002.gada janvāri pieaudzis par 14%. Eksperti apgalvo, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas ir valsts ekonomiskās veselības rādītājs, jo tas liecina par patēriņa izmaiņām. Latvijā tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir ļoti straujš jau kopš 1998.gada. Šādi ilgstoši strauji mazumtirdzniecība apjoma pieauguma tempi 9-10% un vairāk, kas ievērojami pārsniedz iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus, nav vispārīga parādība. ES kandidātvalstu grupā tā raksturīga valstīs, kuru ekonomiskā attīstība joprojām nav stabila – Bulgārijā, Igaunijā, Lietuvā.
Zīmīgi, ka Latvija atrodas otrajā vietā aiz Polijas pēc tirdzniecības īpatsvara pievienotajā vērtībā. Turpretī apstrādājošās rūpniecības īpatsvars pievienotajā vērtība Latvijā ir otrs zemākais aiz Kipras. Ekonomikas pārkaršanas sākotnējais izraisītājs ir ekonomiskās izaugsmes pārmērīga finansēšana - strauja investīciju vai pieprasījuma palielināšana, ekonomikas pārmērīga kreditēšana vai pārmērīga valsts budžeta līdzekļu novirzīšana ekonomikas finansēšanai. Ekonomikas pārkaršanu sevišķi veicina intensīva finansu pieplūde no ārvalstīm ārvalstu investīciju vai ārvalstu kredītu veidā. Finansu pieejamība ierosina labāku attīstību, bet arī lielāku pieprasījumu pēc patēriņa precēm un ražošanas iekārtām un izejvielām. Ja labākas finansu pieejamības rezultātā līdzekļi nonāk patēriņam, pieprasījums pēc patēriņa precēm strauji pieaug, līdz ar to pieaug arī imports, savukārt eksporta pieaugums ir lēnāks un ārējās tirdzniecības bilance pasliktinās.…
