Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Latvijā

Mežs ir ekosistēma, kurā galvenais organiskās masas ražotājs ir koki. Mežs ir sarežģīta sistēma – tajā ietilpst gan dažāda vecuma koki, gan pameža un zemsegas augi un meža dzīvnieki, gan augsne ar tās bagātīgo faunu, baktērijām, aļģēm, un citām sīkbūtnēm. Starp visiem šiem organismiem notiek sarežģīta mijiedarbība, un tie ir savstarpēji saistīti ļoti komplicētās barības ķēdēs.
Pēdējos 500 gados mežu platība vairākkārt gan pieaugusi, gan samazinājusies – dažādu karu, epidēmiju un valsts iekārtu dēļ un atjaunojot saimniecību pēc tām. Dažādos laikos bijis gan koksnes trūkums, kad malku vajadzēja ievest no tālienes, gan pamestu lauksaimniecības zemju aizaugšana ar bērziem un alkšņiem.
Latvija atrodas mežu zonā. Tas nozīmē, ka meži šeit ir dabiski izveidojušies un ka citi sauszemes biotopi attīstoties kļūst par mežu. Pie mums ir sastopamas arī pļavas, tīrumi, purvi, kāpas. Taču pļavas un tīrumi, ja tos pārstāj apsaimniekot, ar laiku aizaug ar mežu. Arī purvi ar laiku kļūst par mežu, tāpat kāpas un citas sauszemes ekosistēmas.
Mežam ir raksturīga pašatjaunošanās, aizņemot tās platības, ko ilgāku laiku neskar cilvēka darbība. Sacensībā ar citām augu sabiedrībām mežs ir noslēguma stadija. Citus sauszemes biotopus, piemēram, pļavas un tīrumus, cilvēks ir mežam atkarojis, un pēc pamešanas tie atkal aizaug ar mežu.…