Tā kā visu mūžu dzīvoju Iļģuciemā, es pētu Iļģuciema teritoriālo struktūru, ielu tīkla un apbūves izmaiņas, lai gan lielāko uzmanību pievērsu konkrētu Iļģuciemā ievērojamu vietu pētīšanai. Mana darba mērķis ir noskaidrot Iļģuciema teritoriālās struktūras un ievērojamāko vietu izmaiņas no 19. gadsimta beigām līdz 2005. gadam.
Iļģuciems ir Rīgas mikrorajons Pārdaugavā, kura teritorija tā vēstures laikā bija mainījusies. 20. gadsimta laikā Iļģuciems izveidojās par rūpniecisku rajonu, tur tika uzceltas vairākas rūpnīcas un daudzas strādnieku daudz dzīvojamās mājas. Gadsimta laikā ir arī mainījusies Iļģuciema sabiedriskā centra atrašanās vieta un vairāku ielu nosaukumi, kā arī pats ielu plānojums ir mainījies, vairākas ielas izveidojās, vairākas mūsdienās vairs nav.
Iļģuciemā ir saglabājušies vairāki vēsturiski pieminekļi, tādi kā Nordeķu muiža ar tā parku vai Spilves lidosta ar tās pļavām, kurās ir notikušas Spilves kaujas.
Darbs sastāv no četrām daļām; pirmā ir teorētiskā daļa, kurā ir aprakstīta informācija par Iļģuciemu no literāriem avotiem, otrā ir praktiskā daļa, kurā ir dabā apskatītas un aprakstītas teorētiskajā daļā pieminētās vietas, trešā darba daļa ir rezultāti, kurā ir apkopota pirmajās divās darba daļās iegūtā informācija, pēdējā ceturtā daļa ir secinājumi.
20. gadsimta laikā teritorija, kas tika uzskatīta par Iļģuciemu ir mainījusies. 17. gadsimtā Iļģuciema teritoriju definēja šādi - Iļģuciems atradās pie mazās Daugavas (Zunda) ietekas Lielajā, starp Daugavgrīvas ielu un upes krastu iepretī Ķīpsalas ziemeļu galam. Bet mūsdienās Iļģuciemu mēdz dēvēt plašu teritoriju no Spilves pļavām līdz Āgenskalnam un no Zunda līdz Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līnijai vai pat līdz Zolitūdei1. Tātad 17. gadsimtā Iļģuciems atradās tikai tajā vietā kur mūsdienās stiepjas Daugavgrīvas iela, tagad atkal par Iļģuciemu sauc ļoti plašu teritoriju.
Salīdzinot 30. gadu kartes un mūsdienu Rīgas kartes var redzēt, ka arī šajā laika posmā teritorija ir mainījusies. Nordeķu muižas un parka apkārtne neskaitījās Iļģuciema teritorija, bet tie bija Nordeķi. Iļģuciema sabiedriskais centrs arī ir mainījies. Kādreiz tas atradās Daugavgrīvas ielā, it sevišķi vietā kur bija Iļģuciema tirgus, bet mūsdienās par Iļģuciema sabiedrisko centru uzskatāms tā sauktais Tirdzniecības centrs Lidoņu ielā Mūsdienās vecais Iļģuciema centrs, kur notika galvenā mikrorajona dzīve, ir noplucis. Izejot pa Daugavgrīvas ielu vēl joprojām var just padomju laiku noskaņu. Ēkām nepieciešamas rekonstrukcijas.
Daugavgrīvas iela ir viena no vēsturiski svarīgākajām ielām Iļģuciemā. Sabiedriskais centrs 20. gadsmita sākumā bija izveidojies gar Daugavgrīvas ielu. Tā ir šīs pilsētas daļas galvenā un lielākā iela, kura pirmā tika pie bruģa un ilgu laiku palika vienīgā pārējo smilšaino ieliņu vidū1. Daugavgrīvas iela ir viena no garākajām ielām Pārdaugavā. Kopš 1680. Daugavgrīvas ielas nosaukums ne reizi nebija mainījies2.
1892. gada 1. maijā pilsēta Daugavgrīvas ielas malā pie Tvaikoņu ielas atver Iļģuciema tirgu2. Tādejādi padarot Daugavgrīvas ielu par Iļģuciema sabiedrisko centru. 19. gadsimta beigās Daugavgrīvas ielā jau bija vairākas rūpnīcas – Lodera.…
