Ar dažādu tēlu palīdzību autors atklāj liriskā “es” pārdomas, emocijas, sapņus un arī ilgas. Viņu nomāc dzīves nenoteiktība un laika jautājumi, pasaules mainīgo lietu vērtība ,visspilgtāk to atklājot ar tēlu – taureņu, citu dzīvo radību, dabas tēlu palīdzību. Viņš domā par mūžigām tēmām un ar tām saistītiem jautājumiem, atklājot laika burvību, kuru vajag izdzīvot šeit un tagad, konkrētā brīdī, nevis dzīvojot ilūzijās par pagātni vai pāragri domāt par nākotni. Visspilgtāk šīs sajūtas atklāj jau minētie tauriņu tēli vairākumā krājumā esošajos dzejoļos. Tie “(..) mētājas no brīvās sekundes brīvajā. Viņi meklē atbrīvoto laiku. Viņi manevrē no nesamocītās sekundes nesamocītajā. Tie brīvus brīžus meklē, brīvus brīžus, no kuriem sanāk atbrīvotais laiks.” “(..) taureņi ir sekundes. Un taureņu mākonis ir brīvais laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena kustībā.” Liriskais “es” arī cenšas atrast vietu šajā pasaulē, pierādīt sevi kā personību un nebūt kā visiem pārējiem lielajā pasaulē.…